"Tu esi mīļa, tu esi laba, tu esi saule,
Tu esi skaista, un gudra,
Tu esi mana pasaule,
Bez tevis dvēsele novīst un mirst,
Pēc tevis ilgojas sirds,
Jūtas kā drēbe irst,
Zvaigznes bez spožuma mirdz,
Ap tevi vien domas lido un spieto,
Ko mīlestība un lūpas lieto,
Tu mana mīļā, tu mana jaukā,
Es tevi ieleju kā savu dzīvību traukā,
Un dzeru, dzeru, dzeru.
Bez tevis neko vairs ne varu, ne deru,
Tu mani lielu dari,
Tu manā kokā plaukstoši zari,
Es tevi mīlu un tas ir viss,
Lai svētī mūs debesis."
Es nolaižu acis,
Tās tikai vēstules vecas.
(Džanete)