Tu atkal nokavēji -
autobusu, stundu,
savu kārtu, savu rindu.
kamēr kādu paslavēji,
caur trauku šķindu,
pusdienas pazaudēji.
Tev nokrita puķu pods,
sašķīda lauskās,
sasper jods!
tukšums plaukstās -
dusmas un emocijas
pa galvu mijas.
Tikai vakarā gultā,
mīkstos palagos staipoties,
iešaujas galvā kā bulta -
nez kā vēl rītdien ies,
un laimīgi pateicies,
ka sliktais ir tikai izlicies.
Džanete