Viņa dienām un naktīm domāja par gaismu,
Par debesīm, par Vārdu,
Bet viņai neveicās labāk par citiem,
Viņa tāpat pelnīja sitienus,
Un muguru nedabūja taisnu.
Un tomēr viņa domāja par gaismu,
Par debesīm, par vārdu, kas māca,
Kā Brīvība atpestīt nāca.
Un viņai laimīgai būt sanāca,
Viņai sanāca!
(Džanete)