Es dzīvoju mierīgā vietā,
Un es zinu - labākās dienas tuvojas,
Ikdienas sīkumi mani dara laimīgu,
Es mīlu mazgāties saules rietā,
Lai mani mati būtu pilni ar zeltu,
Lai es būtu piesūkusies ar mīlestību,
Kas mani augšup celtu,
Lai es pati būtu mīlestība,
Es darīšu visu, lai mana dvēsele mājokli šeit rastu,
Lai dzīvoju ar kājām uz zemes,
Bet galvu - debesīs,
Un nemeklēju citu krastu,
Es zinu, ka nakts man pie gultas zvaigznes nonesīs.
Lauku dzīves skaistums mani apbur,
Virs mākoņiem tas dvēseli tur.
(Džanete)