Mans 2016. gada visīpašākais kaķēns!
Protams, īpašs ir ik viens kaķītis, bet ir tādi, kas tomēr kaut kādu iemeslu dēļ ir īpašāki par īpašajiem! kāpēc tā notiek- kas to lai zin.
Sākumā šis mazais brīnums pie manis nonāca kā Rozīne, taču pēc kāda laiciņa atklājās, ka ar visu pieredzi var nokļūdīties dzimuma noteikšanā! Un Rozīne kļuva par Oziju! Vārds Ozijs bija īsti piemērots šim mazajam nemiera garam! Nevienam lielajam kaķim Ozijs ceļu negrieza! Un spēkiem labprāt mērojās pat ar mūsmājas Gokiju!
Ozijs pie manis nonāca kā apmēram divu nedēļu vecs kaķēns, ko bērni bija atņēmuši kādai ielas kaķenītei un izmantoja kā rotaļlietu. Varbūt tāpēc Ozijs bija mans 2016. gada īpašais kaķītis, nezinu, ar pudeļbēbīšiem vienmēr rodas īpaša saikne.
Negāja viegli, kamēr Ozijs saņēmās un pierada pie piena aizvietotāja. Bija reize, kad Ozijs gandrīz aizgāja- vienkārši saļima un pamazām dzisa, iegrimis nemaņā... Visu dienu auklējos darbā, ar bailēm lūkojoties, vai mazulis vēl elpo... pmatīgi mani nobiedējis, pēc kāda laika Ozijs atjēdzās it kā nekas nebūtu bijis! Kolēģe vēl smējās, ka īsts aktieris! Varbūt līdzēja daktera potes, varbūt manas lūgšanās, ka jāsaņemas un jādzīvo, bet varbūt viss kopā.
Ozijs joprojām man ir īpašs, noteikti, ja mājās kaķu apdzīvotības limits nebūtu jau sen kā izsmelts, Ozijs paliktu pie manis. Ar asarām acīs devu Oziju jaunajiem saimniekiem.
Diemžēl, bildītes no jaunajiem saimniekiem kā klājas Ozijam jaunajās mājās man nav. Bet zinu, ka Ozijam klājas labi! Interesanti, ka par savu saimnieku Ozijs izvēlējās jauno saimnieku nevis saimnieci, kautgan pie manis es biju Ozija izvēlētā saimniece (vai arī "mamma", jo Ozijs līdz pat došanās brīdim uz jaunajām mājām vēl zīda manus pirkstu spilventiņis vai degungalu, citreiz tā pamatīgi iekozdams).
Tagad Ozijs mīt Rudzātos, ir veselas saimniecības pārvaldnieks un istabas mīlulis un luteklis!