asd
mēs kādu dienu atgriezīsimiespēc gara nogurdinoša ceļa
kur velmes un spītība
malā skaisti zied
un viss būs kļuvis par atmiņām
klusi kas vēros mūs vienaldzīgi
mūsu laicīgās sirdis
kad mazliet sajūt mūžību
tās nevar sev vairs palīdzēt
spēlējas ar liesmām kā mazi bērni
cenšas aizmirst sāpes
tās vēl tic
ka nekad nav par vēlu
mēs kādu dienu atgriezīsimies
lai dabūtu vēl
ticību
uz viegla smaida
pēc gara nogurdinoša ceļa