***
Kad Tu nāc pāri laukiem, sudrabu klājot,Ikkatrā pavedienā ir viens diegs.
Sirds tā nemierīgi pukst –
Cik ilgi vēl savā zemē brīvi būsim?
Jau gadu simtus mūsu vēnās asinis un balsis plūst,
Kad mastā uzvilkts karogs plīv.
Tā ir mūsu brīvība un ticība būt,
Lai sarkanbaltsarkanā krāsā mirdz.
Kad Tu nāc pāri laukiem un zemei dzimtai,
Kurā viss ir mūsu pašu rokām sēts un izaudzēts,
Tik ilgi sirdī mēs brīvi būsim,
Kamēr Dievs mūs sargāt spēs.
Jans Ikes