"Noskatīties grāmatu. Dita Rietuma, Normunds Naumanis — "365 "Dienas" filmas""

Tikai dažiem gada mēnešiem ir tas gods iezīmēt jaunā sākumu, mudināt uz un ietekmēt jaunas apņemšanās vai provocēt uz saldsērīgām atmiņām. 1.septembrim tas izdodas visiespaidīgāk — gan ar mācību/studiju jaunā cēliena aizsākumu, gan ar domu, ka pēc vasaras draiskošanās varbūt vērts pieteikties kādos "modīgos" valodu kursos, gan ar veco labo salīdzināšanu, kāda bija pirmā skolas/augstskolas dienas pašam. Nebūšu oriģināls, lai arī man šoreiz nevis kā jauna sākums, bet kā skaista noslēgums.

Kad 2005.gadā izdevniecība "Dienas grāmata" https://www.dgramata.lv laida klajā Ditas Rietumas un Normunda Naumaņa (1962. — 2014.) grāmatu "365 "Dienas" filmas: kinoskatītāja gadagrāmata" http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/vairs-nav-pardosana/365-dienas-filmas , manī dzima nepārvarama iekšēja vara — jāizlasa/jāredz. Tomēr līdzīgi kā ar daudzām cerībām, kas pēc katra gada 1.janvāra kā jūras vilnis atduras pret krasta klinti, arī manējā arvien tika pārbaudīta ar visspēcīgāko no pasaules kārdinājumiem — laika trūkumu. Pie tam, man kā kārtības un sistēmas mīļotājam arvien šķita būtiski — ja sāc, tad izdari līdz galam.

Daudzreiz dzirdētais/lasītais teiciens, ka katra grāmata atrod savu lasītāju pilnībā iemiesojās šajā gadījumā. Grāmata "365 "Dienas" filmas: kinoskatītāja gadagrāmata" "turējās" pie manis, bet es — pie tās. Tā ritēja gadi, un, iespējams, mana apņemšanās "ienirt" sineokeānā paliktu jau tā diezgan bagātīgajā dzīves ritējuma sarakstā "jāizdara". Taču 2016.gadā sev par lielu pārsteigumu nolēmu iestāties Rīgas Stradiņas universitātes https://www.rsu.lv Komunikācijas fakultātē https://www.rsu.lv/komunikacijas-fakultate , lai Komunikācijas studiju katedras https://www.rsu.lv/komunikacijas-studiju-katedra paspārnē izbaudītu nepilna laika klātienes studiju programmu "Multimediju komunikācija" https://www.rsu.lv/studiju-programma/multimediju-komunikacija . Kā reiz šis dzīves izaicinājums paredzēja Ditas Rietumas https://www.rsu.lv/dita-rietuma docētā (vispirms 1.kursā) studiju kursa "Ievads pasaules kino vēsturē un teorijā" (divās daļās) un (pēcāk 3.kursā) "Ievads pasaules un Eiropas autorkino" apguvi (teju vai kā Eiropas Savienības dažādu fondu līdzekļu). Tā bija zīme! Ja ne pārdabiska, tad individuāli vēsturiska gan.

Protams, tas nav smagākais no pasaules darbiem — skatīties filmas ir taču tik jauki. Jā, taisnība. Bet vairāk nekā 365 filmas un sistemātiski? Pat ar manu lielo kino mīlestību — tas nebija viegli (daža filma jau bija redzēta, daža ir trīs stundas gara, dažai temats/saturs — nav gluži simpātiskākais). Ne vien tāpēc, ka pat tik augstas raudzes profesionāļu kā Dita Rietuma un Normunds Naumanis atlase arī bija/ir ar "subjektīvisma piesitienu" (t.sk. ne viens vien filmas (jo īpaši Normunda Naumaņa) apraksts/anotācija/komentārs man "uzsita asinis" — tā teikt, vai maz esam skatījušies vienu un to pašu), ne vien tāpēc, ka dažs no "šedevriem" tāds nebūt nešķiet 2019.gadā un ne vien tāpēc, ka vizuālā vēstījuma uztvere "datoru ietekmes" laikmetā ir pamatīgi mainījusies, bet arī tāpēc, ka tas prasīja pamatīgu laika investīciju un pacietību.

Kā saka tauta, labs darbiņš padarīts. No 2016.gada 15.oktobra līdz 2019.gada 1.septembrim manī ir lejupielādēta 371 filma no grāmatas "365 "Dienas" filmas: kinoskatītāja gadagrāmata". Paldies Ditai Rietuma (tā teikt, par visu)! Lai pacietība (viegli) Normundam Naumanim "Viņsaules kinoklubā"! Man šķiet un man ir aizdomas, ka mēs vēl tiksimies (piemēram, Ditas Rietumas un Normunda Naumaņa grāmatā "500 visu laiku filmu filmas" http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dokumentala-literatura/originalliteratura-latviesu/500-visu-laiku-filmu-filmas ). Lai daudz filmu jūsu dzīvēs un daudz dzīves filmās!

P.S. Interesanti, vai Latvijā daudzi ir noskatījušies visu grāmatu "365 "Dienas" filmas: kinoskatītāja gadagrāmata"?

Kādas grāmatas vērtību, šķiet, vislabāk apliecina, cik tā ir pieprasīta bibliotēkā. Piemēram, Rīgas Centrālajā bibliotēkā www.rcb.lv grāmata "365 "Dienas" filmas: kinoskatītāja gadagrāmata" divās filiālēs savus lasītājus ir atradusi uz visiem laikiem.