Mūsu valsts pamatjautājums...
ir:Kādēļ mums ir jāintegrē mums naidīga iedzīvotāju grupa (bijušie padomju kolonisti), ja viņu uzturēšanās Latvijā vispār nav leģitīma? Latvija kā nacionāla valsts 1918. gadā nodibinājās tieši ar mērķi neielaist Latvijā svešiniekus, kas traucētu mums dzīvot saskaņā ar savu dabu un kultūru. Tieši tādēļ mēs savu valsti apjozām ar robežu. Visvisādas diskusijas, kurās piedalās bijušo (faktiski vēl tagadējo) kolaboracionistu partiju un bijušo okupantu un viņu ievesto kolonistu pārstāvji gvelž par visu ko, sacenzdamies melīgu solījumu plūdos, taču neviens pat nepiemin galveno: Latvijas kā nacionālas valsts uzplaukums nav iedomājams bez atbrīvošanās no padomju kolonistiem un kolaboracionistu varas, kuri vārdos itkā pretojas LPSR laikā bijušajai latviešu pazemošanai un tiesību neievērošanai, bet darbos rada latviešiem situāciju, kurā viņi ir spiesti ne tikai rēķināties ar padomju-krievu kolonistu klātbūtni, kas ir apvainojums jebkādai taisnīguma izjūtai, bet pat spiesti aizbraukt no valsts, jo ši valsts nerūpējas par latviešiem, būdama vairāk norūpējusies par padomju kolonistu labsajūtu.
Mūsu pienākums nav integrēt noziedzniekus, kas ir piedalījušies genocīdā pret latviešu tautu, mums viņi ir jāizraida no Latvijas saskaņā ar LR un starptautiskiem likumiem.