"Es un alus"
Tas bija patiešām ļoti sen, kad es pirmo reizi nogaršoju alu. Visdrīzāk kaut kad 1990.gadu vidū tas bija viens no tā laika "alus dieviem" — kāds "Aldara" gaišais. Tiesa, vislielāko veldzi alus vienmēr ir sagādājis nevis kā "pudeles brālis", bet izlejamais. Tā teikt, tāda ranga/glaunuma krogā, ko atļauj acumirklīgā un pārejošā rocība. Skaidrojumus/argumentus/teorijas, kāpēc kāda alus šķirne ir "labāka" un ka jādzer tieši "tumšais", jo tas, lūk, ir "īstu veču alus", atstāšu ekspertu "alus ticības" jautājumos ziņā. Garšas kārpiņām nav pavēlnieka, pat ne pats to īpašnieks. Kā moderni mēdz teikt, par šo jautājumu "vienosimies, ka nevaram vienoties".Gadu gaitā "latviešu" alum uzradušies "svešzemju" radinieki — tāli brālēni, kuru raduraksti ir teju vai neatšķetināmi. Kā zināms, radiniekus neizvēlas, tāpēc, nogaršot kādas citas Eiropas vai pat tālākas valsts alu, bieži ir bijis kā satikties ar trimdas latviešiem — it kā savēji/tautieši, bet tomēr — citādi. Vārdiem "gadu gaitā" ir arī attiecību pieskaņa. Daudzi ir devuši "uzticības zvērestu" alum, un ne pie kādiem apstākļiem (pat attaisnojošiem) nevēlās "mest aci" uz citu prieka dzērienu pusi. Ne man viņiem to pārmest. Tomēr dzērienu pasaule būtu daudz pelēkāka, ja tajā nebūtu arī vīna, brendija, vermuta, liķiera, degvīna, džina un daudzu citu cilvēku izdomas un pieredzes apliecinājumu.
Lai arī alus jau vairākus gadus nav manas dzērienu kartes prioritāte, tomēr ik pa laikam tas par sevi atgādina. Šāds īpašais "ik pa laikam" atgadījās, kad Rīgas Stradiņa universitātes https://www.rsu.lv Komunikācijas fakultātes https://www.rsu.lv/komunikacijas-fakultate Komunikācijas studiju katedras https://www.rsu.lv/komunikacijas-studiju-katedra studiju kursā "Kultūras žurnālistika" (docētājas Anda Rožukalne, Ilva Skulte un Dita Rietuma) ar studiju biedru Artūru Blumbergu 2019.gada 19.oktobrī devāmies uz Alus muzeju https://aldaris.lv/kas-mes-esam/aldara-alus-darbnica & http://alusdarbnica.lv . Es — alus vērotājs, viņš — alus draugs, mums pa vidu — uzņēmuma "Aldaris" https://aldaris.lv ("Mežpils alus" https://www.mezpilsalus.lv ) vēsture https://aldaris.lv/kas-mes-esam/aldara-vesture . Mēdz teikt, ka ir vēsture un ir "dzīvā" vēsture. Lūk, šis bija tas gadījums, kad pēc "ieniršanas" alus vēsturē, ļāvāmies alziņa Andra Rasiņa https://www.facebook.com/alussommelier alus "dzīvās" vēstures zināšanu un jaunatklājumu "testam" mūsos pašos. Varētu pat teikt, ka izbaudījām studijas kā lauka pētījumu https://www.rsu.lv/petniecibas-terminu-vardnica/lauka-petijums
Laika ritums ir bijis nepielūdzams, un kopš viesošanās Alus muzejā jau aizritējuši gana daudzi dzērieni. Tomēr Vasaras saulgriežos dzērienu ziņā man konkurentu nav — tie allažiņ saistījušies ar alu. Pat tad, kad alum nav bijis "noskaņojuma", alus ir bijis kā simbols tai dienai gadā, kad gaismas vairāk nekā tumsas, kad varam ļauties prieka un atpūtas mirklim, atstājot rūpes vientulībā. Lai laba veselība un turība, lai priecīgi Vasaras saulgrieži!
"Kur alus upes grauzdiņu krastos. Alus muzejā":
Tālivalža Kronberga teksts: http://www.draugiem.lv/izglitibai/news/?p=16694607
Artūra Blumberga fotogrāfijas: https://www.draugiem.lv/izglitibai/gallery/?aid=71868749
#kur #where #alus #beer #upes #rivers #grauzdiņu #toasts #krastos #banks #alus #muzejā #museum #darbīcā #workshop #aldaris #rīgā #sarkandaugavā
Alutiņi, vecais brāli,
Tu par mani vecākais.
Es piedzimu, tev atradu,
Es nomiršu, tu paliksi.
Alutiņi, stiprais brāli,
Tu par mani stiprākais:
Tu varēji vīrus gāsti,
Mucai spundi ārā spert!
Alutiņi, vecais brāli,
Tu par mani viltīgāks,
Tu gulēji muciņāi,
Es pa spundi lūkojos.
Alutiņi, vecais brāli,
Tu par mani jautrākais,
Cik es tevi kustināju,
Tik tu mani lustināji!
Alutiņi, vecais brāli,
Tu par mani gudrākais,
Tu varēji gudriem vīriem
Muļķa runas iemācīt.
Pār galdiemi alus glāze
Nāk galviņu grozīdama,
Kas godīgs dzērājiņš,
Tas pacēla cepurīti.
Tautumeita, melnacīte
Saukā man par ragainīti.
Ja es ņemtu, tad tu būtu
Ragainīša līgaviņa.
Ar vērsīti art aizgāju
Celmotāji līdumā,
Velc, vērsīti, izstiepies,
Es turēšu atspēries.