"Kaut ar kušināšanu, bet uz gaismu"

Gada īsākajā un tumšākajā dienā, 21.decembrī, būtu tik pateicīgi uzrakstīt par to, ka mūs atkal jau ir pārsteidzis sniegs un to neviens (!) netīra. Vai ne? Sniegs, kas šajos platuma grādos ir pašsaprotama un, līdz zināmai robežai, pat plānojama realitāte (nevis pārdabiska parādība) tiek apspriests tā, it kā Latvija atrastos uz ekvatora, uz kura, ja nemaldos, nekad un nekur nesnieg. Labi, iespējams, ka "patiešām" nebēdnis Džordžs Soross savā 91.gadu vecumā nezina, ko iesākt, un "pūš" uz Latviju sniegu.

Taču man ir aizdomas, ka daudz vērtīgāk ir pieminēt Latvijas vienīgā komiksu kultūras žurnāla "Kuš!" http://www.komikss.lv jaunākā numura (Nr.43) — ar tematisko uzstādījumu "Queer Power" https://kushkomikss.ecrater.com/p/40008646/43-queer-power — iznākšanu. Nē, kur nu! Neesmu kļuvis kar komiksu kultūras ekspertu, tomēr nevaru aizmirst (man to ik pa mirklim atgādina), ka dzīvoju Latvijā, vietā, kurā (1) arvien ir daudz "personu ar ierobežotas tolerances kapacitāti", (2) zinātāju, kas ir "patiesie latviešu tikumi, dvēsele un dzīvesziņa" un, protams, (3) autoritāšu, kas vēlas noteikt, "kam, kur un ar ko būtu intīmi jākomunicē". Šādā kontekstā Dāvida Šiltera un Sanita Muizniece paveiktais ir īpaši uzslavējams — ne vien par ieguldīto darbu (varēja taču izvēlēties citu tēmu), bet arī par publicēto aicinājumu ziedot Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienībai "Mozaīka" https://www.mozaika.lv — "Par LGBT cilvēkiem atvērtāku, iekļaujošāku un drošāku vidi Latvijā" jeb www.ziedovienradzim.lv (varēja taču nepublicēt).

Ne vien es pats, bet mēs visi ik dienas sastop/sadzirdam/saredzam personas, kas stāsta par nepieciešamību mainīties, padarīt Latviju tolerantāku un demokrātiskāku. Jā, tikai — ups — pašiem aicinātājiem, visbiežāk, nevēloties tolerēt un demokratizēt. Citiem vārdiem, tiek "piemirsts", ka pārmaiņas sākas tad, kad mainīties — vispirms (!) — vēlamies mēs paši, kaut ar nelieliem, citiem nepamanāmiem darbiem. Jā, to var pateikt arī poētiskāk, piemēram, ka pēc nakts ausīs rīts, ka pēc ziemas nāks pavasaris, ka pēc šīs paaudzes nāks jaunā un gaišā. Protams. Tikai līdz tam vēl jānodzīvo. Tāpēc ir tika labi, ka gada vistumšākajā laikā kāds atgādina, ka tumsai nav pēdējais vārds.

P.S. Lai arī par tematisko uzstādījumu "Queer Power" ir izpaudušies 19 autori, mani jo īpaši uzrunāja Ata Jākobsona https://www.instagram.com/atisjakobsons un Viviannas Marias Stanislavskas https://www.instagram.com/viviannamaria.art darbi (piedodiet, bet reprodukcija nav mans "tīrums"). Tagad kārta savus autorus "izvēlēties" arī citiem lasītājiem/skatītājiem/lappušu šķirstītājiem.