"Kristības pirms "nieka" 45 gadiem. Fotogrāfijas pirms — diviem"
Rakstot, ka esmu kristīts pirms 45 gadiem, 1976.gada 17.jūnijā, ceturtdienā, izjūtu īstu un patiesu satraukumu. Citādu, nekā pirms eksāmeniem, svarīgām sarunām vai būtisku lēmumu pieņemšanas. Ne vien par cilvēka dzīves gājuma mirklīgumu, bet arī par vēstures atblāzmu nelielos, bet būtiskos dzīves notikumos.Kristības notika Rīgas Lutera draudzē/baznīcā http://luteradraudze.lv , tās veica virsmācītājs Vilis Augstkalns https://www.literatura.lv/lv/person/vilis-augstkalns/873193 , krustvecāki — Jānis Aivars Kronbergs (mātes brālis, no Latvijas, dzimis izsūtījumā Sibīrijā) un Ruta Ronis (mātes māsīca, dzimusi ASV, tipiska trimdiniece ciemojoties Latvijā). Ieraksts par kristībām arvien ir saglabājies Rīgas Lutera draudzes/baznīcas reģistrācijas grāmatā (1976. Nr.11, 17.VI 1976.). Ne mazāk vēsturisks ir fakts, ka virsmācītājs Vilis Augstkalns Rīgas Lutera draudzē/baznīcā kalpoja no 1945.gada 26.augusta līdz 1983.gada 31.decembrim — tātad pilnus 38 gadus.
Kopš 1988.gada Latvijā ir notikušas tik būtiskas "kosmiska" vēriena pārmaiņas, ka grūti pat noticēt, ka 1970.gadu vidū ateistiskās (visu reliģisko nīdējošās un represējošās) PSRS okupētajā oficiālajā LPSR kādam bija tik drastiska doma (būtībā bezkaunība), ka "sociālisma celtnieku" dēls ir jākrista "opija tautai" https://tezaurs.lv/mwe:221624 iestādē. Ar to vēl nepietiek — kristībās klāt bija ne vien divas imperiālisma flagmaņa ASV pilsones (Ruta Ronis un Valija Ronis), bet viena no viņām izvēlēta arī par kristāmā krustmāti. Vēsturnieki saka, ka 1970.gadu vidū PSRS jau sāka "stagnēt" un tā laika vadītājs Leonīds Brežņevs nebija tik "kaujiniecisks un ateistisks" kā viņa priekšgājēji. Lai nu tā būtu (visu mērām salīdzinājumā), bet par bērna kristīšanu paldies arī tad neviens neteica. Vēl jo vairāk — tas, ko zinām, pateicoties publiskotajai LPSR Valsts drošības komitejas (lai arī nepilnīgajai) aģentu kartotēkai https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/agenti un laikabiedru liecībām, rāda, ka ikviens reliģisks aktīvists un arī ārzemnieks tika pārraudzīts/kontrolēts/izsekots (atbilstoši savai nozīmībai). Protams, radinieku viesošanās no "Dzelzs priekškara" otras puses — ASV — tolaik jau vairs nebija nezin kāds "pasaules brīnums", tomēr šaubu nav, ka gan jau kāds uzzināja, gan jau kāds "piefiksēja". Ja nu noder.
Un it kā nesaistīti, vismaz tā šķita pirms diviem gadiem, 2019.gada 30.maijā tapa fotogrāfiju kopums "Rīgas Lutera baznīca. Iekšskati un detaļas, gaismas un ēnas", ko tikai tagad beidzot izdevās "noformēt". "Pasūtītājs", tā teikt, bija Rīgas Stradiņa universitātes http://www.rsu.lv Komunikācijas fakultātes http://www.rsu.lv/komunikacijas-fakultate studiju kursa "Reklāmas fotogrāfija" docētājs Alnis Stakle. Ne gluži vienkāršam priekam vai sentimentam, bet "uz atzīmi".
Skatoties fotogrāfijas, man arvien nav ne jausmas, kā (un kāpēc) man vispār kaut kas izdevās. "Līdu", kur vien acis radīja, spiedu fotoaparāta pogu, kad vien šķita "būs". Mana versija — izdevās tāpēc, ka no 1976.gada fotogrāfiju nav (augstāk minēto iemeslu dēļ), tāpēc bija jāaizpilda tukšums. Atbildot uz manu lūgumu saskaņot fotografēšanu, Rīgas Lutera draudzes/baznīcas komunikācijas speciāliste Ilona Kovaļova rakstīja: "Jā, protams, ka varat fotografēt baznīcu. Skaistulēm, tostarp baznīcām, bilžu nekad nav par daudz! 😊" Viedi vārdi — labi — lieta darīta — paldies! Bet paldies ceļo arī pie Zanes Heinces un Vandas Brūveles — abas dāmas "liktenīgajā dienā" (kad saule gan spīdēja, gan slēpās aiz mākoņiem) bija ne vien laipnas un pacienāja ar kafiju un gardumiem, bet ļāva fotogrāfiski uzdarboties ik vienā "objekta" vietā. Pat lielos gaismekļus ieslēdza! Pat puķes vāzē ielika! Āmen.
Visbeidzot. 45 gadi nav pat smilšu grauds — nedz uz cilvēku/cilvēces, nedz uz Visuma vēstures fona. Un tomēr Dievs ar mums visiem kopā un ar katru atsevišķi labprāt "noņemas". Pretī pat neprasot pārāk daudz. 1976.gada 17.jūnijā manās kristībās kā Bībeles teksts bija izvēlēts fragments no Jaunās derības Pāvila vēstules kolosiešiem https://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/pavilakolsiesiem/Kolosieshuvest2.htm : "Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā, sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā!" (2, 6—7) Skaisti vārdi skaistā atceres dienā skaistai īstenošanai. Un vēlreiz — āmen.
Tālivalža Kronberga fotogrāfiju kopums "Rīgas Lutera baznīca. Iekšskati un detaļas, gaismas un ēnas": https://flickr.com/photos/kronbergs/albums/72157719413738151
#rīgas #lutera #lurher #baznīca #church #iekšskati #interiors #detaļas #details #gaismas #lights #ēnas #shadows