"Baroks, otrdienas nejaušība"

Ja programmiņā no sešiem komponistiem atpazīstat tikai vienu (un tas pats ir Antonio Vivaldi, 1678. — 1741.), tad varat būt drošs — esat nonācis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas https://www.jvlma.lv ietekmes zonā. Tiešā šādi gadījās man, kad iecerētā "atvilkt elpu" piecminūte Rīgas svētās Marijas Magdalēnas baznīcā https://magdalenasdraudze.lv pārvērtās par dalību Maija Andersone diplomeksāmena koncertā "Musica dalla Serenissima" ("Venēcijas Republikas mūzika") ar 17. un 18.gadsimta itāļu baroka mūziku.

Atļaušos neizlikties kompetents, jo par baroka mūziku un tās specifikāciju tieši Venēcijas Republikas laikā daudz plašāk dažādās mēlēs informēs Brīvā enciklopēdija "Vikipēdija" https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa , piemēram, "Baroque music" https://en.wikipedia.org/wiki/Baroque_music . Toties kompetenci neprasa dalīšanās ar šīs nejaušības prieku — skaidrā dienas laikā Rīgas centrā dzirdēt (dzīvajā un bez pastiprinātājiem) baroka viloji (Maija Andersone un Laura Šarova), klavesīnu un ērģeļpozitīvu (Gerda Jerjomenko), kā arī baroka fagotu (Elīna Vidriķe). Skaidrs, ka ar aizgājušo laiku muzikālajiem stiliem katram ir savas "patīk/nepatīk" attiecības un ne jau visi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti "gremdējas" pagātnē (lai arī būtu vērts), taču tas, ka arī 2020.gadā Latvijā ir jaunās baroka fanes, kas gatavas muzicēt "uz atzīmi" eksāmenā, ir atzinības, cieņas un uzslavas vērts.

P.S. Pieci man nezināmie komponisti ir Džovanni Batista Fontana (1589. — 1630.), Dario Kastello (1602. — 1631.), Džovanni Batista Reali (1681. — 1751.), Tomazo Džovanni Albioni (1671. — 1751.) un Frančesko Marija Veračini (1690. — 1768.). Tātad — baroks, mans mīļais.