"Bakalaurs. Mans vārds ir Bakalaurs"
Domās tas "skan" nedaudz sirreālistiski, bet realitātē mans ceļš uz augstāko izglītību (ar dokumentālu apliecinājumu) sākās pirms 27 gadiem, tālajā 1993.gada jūnijā, pēc toreiz vēl "dzīvās" Rīgas Poligrāfijas 5.arodvidusskolas (jā, tādi veidojumi reiz bija) pabeigšanas. Jau tad man bija skaidrs (teju vai kā "svēta pārliecība"), ka vidusskolas izglītība ir labi, iegūta profesija/arods ir daudz, bet ar to vien ir par maz. Katrā gadījumā man. Sekoja mēģinājumi (man sanāca skaitā četri) teoloģijas, latviešu filoloģijas un literatūras, nedaudz arī biznesa lauciņos gan ārpus, gan pamatā iekšpus Latvijas. Ar piekto izdevās (četras lietas labas lietas, piektā — no sirds).Šodien, man vēsturiskajā 2020.gada 5.jūnijā, ar bakalaura darba "Žurnālistikas žanri reģionālajos laikrakstos "Ludzas Zeme" https://ludzaszeme.lv , "Alūksnes un Malienas Ziņas" https://www.aluksniesiem.lv , "Bauskas Dzīve" https://www.bauskasdzive.lv , "Kurzemnieks" https://www.kurzemnieks.lv un "Rīgas Apriņķa Avīze" http://www.aprinkis.lv " (vadītājs profesors Sergejs Kruks) aizstāvēšanu Rīgas Stradiņa universitātes https://www.rsu.lv Komunikācijas fakultātē https://www.rsu.lv/komunikacijas-fakultate (studiju programmā "Multimediju komunikācija" https://www.rsu.lv/studiju-programma/multimediju-komunikacija ) esmu ieguvis akadēmisko sociālo zinātņu bakalaura grādu komunikācijas zinātnē jeb Bc.sc.soc. Četri studiju gadi nepilna laika klātienē (sestdienās), laika un finanšu resursi nu vainagojušies ar rezultātu, par kuru "pašam un māmiņai ir prieks".
Kā mēdz teikt "ja godīgi", tad man ir pārsteigums pašam par savu uzcītību, dodoties uz mērķi. Galu galā — dzīvojam taču laikmetā, kad "katram sava taisnība" un zinātnes autoritāte tiek apšaubīta pat no tiem, kas paši zinātnes "korpusu" veido (plašāk raugoties visi, kas ieguvuši augstāko izglītību, tātad visi ar bakalaura, maģistra un doktora grādiem). Lai nu kā, ir iegūtas ne vien jaunas un atsvaidzinātas iepriekšējās zināšanas, bet iegūts daudz būtiskāks un svarīgāks resurss — jauns cilvēku "tīklojums".
Visbeidzot, jāpiemin, ka svarīgi ir bakalaura darbu ne vien uzrakstīt (un aizstāvēt), bet arī iesiet visā glītumā un atbilstoši stila priekšrakstiem. Normālos apstākļos pie Ivetas Bērziņas no Rīgas Stradiņa universitātes bibliotēkas https://www.rsu.lv/biblioteka veidojas "sastrēgums", bet "2 metru" apstākļos man bija tas gods un prieks "iesieties" cēlā divvientulībā (to 2020.gada 26.maijā iemūžināja Daiga Balode, arī no Rīgas Stradiņa universitātes bibliotēkas).
Paldies redzamajiem un neredzamajiem atbalstītājiem! Paldies visiem (un bez izņēmuma) satiktajiem kursabiedriem — Arta Sprukta, Edgars Beinarovičs, Zane Boša, Evija Galarovska, Katrīna Jurkevica, Līga Laimiņa, Alvis Līrums, Rūta Lūse, Inga Majore—Mendoza, Linda Ozoliņa, Aleksandrs Sadovins, Arturs Stesovs, Paula Šalajeva, Ervīns Šmatčenko, Marta Anna Spriņģe, Jānis Stasjukevičs, Liāna Ķimene, Imants Grosfogels, Maija Blese, Artūrs Blumbergs, Elza Zariņa, Santa Kapakle, Irma Edīte Ģirupniece, Sintija Auslande, Rolands Bošs, Matīss Galzons, Liāna Latiša, Marts Norenbergs, Dāvis Jānis Priediens, Linda Šabliko, Artūrs Treiliņš, Reinis Fjodorovs! Tiem, kuriem "bakalaura bezmiegs" vēl priekšā, — dubultas izturības vēlējumi! Un īpašais sveiciens trim "neoficiālajiem" kursabiedriem — Elvis Vežuks, Magdalēna Liekmane un Severīns Kaužēns —, kurus redzēju biežāk nekā dažu "oficiālo"!
Tālivaldis Kronbergs — "Kā es no Ilzes Collenkopfas lekciju pierakstus aizņēmos": https://www.draugiem.lv/blogs/post/16553216