"Lai slava Āgenskalna priedēm!"

Lai arī kā Āgenskalns ar saviem uzpirktajiem "vasaļiem" un "spiegiem" necenstos ietekmēt "sabiedrisko domu", arvien esmu uzstājis un palieku pie sava, ka mans rajons ir Āgenskalna priedes (nevis "vienkārši" Āgenskalns).

Āgenskalna priedes ir daudz vairāk nekā tikai "Rīgas satiksmes" https://www.rigassatiksme.lv 12.maršruta trolejbusa https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/12/a-b galapunkta pietura ar nosaukumu "Āgenskalna priedes". Tāpēc man ir bezgala liels gandarījums, ka mans "sava stūrīša" (pēc analoģijas ar Jāņa Purapuķes grāmatu "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes" http://www.baltaisruncis.lv/blogs/gramata-savs-kaktins-savs-sturitis-zemes ) prieks un skats pa logu ir iemiesojies "Latvijas pasta" https://www.pasts.lv nule kā izdotajā pastmarkā "Ūdenstornis Rīgā, Alīses ielā" https://www.pasts.lv/lv/zinas/filatelijas_zinas/5687-uz-jaunakas-latvijas-arhitekturas-serijas-pastmarkas-makslinieka-alekseja-naumova-gleznots-alises-ielas-udenstornis . Ūdenstornis, lai arī ir nolaists un tā apkārtne visai nekopta (bet tur taču varētu būt muzejs un tālskates iespējas), arvien ir viens no Āgenskalna priežu ievērības cienījamākajiem objektiem. Tā teikt, sveiciens no "sirds un no rajona", t.sk. tuvākiem un tālākiem, esošajiem un bijušajiem — Artūrs Blumbergs, Sandra Cipkina, Didzis Sprūds, Gatis Pavārs u.c. — kaimiņiem.

Vērts izlasīt:
Kristīne Budže — "Priedes ņurdzēja un ņirbēja": https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/priedes-nurdzeja-un-nirbeja-14223717