Suņabērns Ričiņš meklē sev saimniekus, kam tīk aktīvs dzīvesveids
Riči, Riči! Riči, Riči! Es dzirdu – mani atkal sauc. O, jāiet spēlēties kopā ar Pepiju. Jāiet skriet garajās pastaigās uz mežu. Šajā aukstumā, neklausot „Ķepu” mammām, iebrist kādā vietējā līmeņa upītē vai grāvītī. Ui, tas ir tik forši!Kā man patīk skriet un kā man patīk cilvēki! Kad atnāk apmeklētāji, viņiem vienmēr piedāvā, lai pastaigājas ar mums, ja vien viņi ir gatavi pie pavadas vest jautrus un aktīvus pusaudžu suņus. Kā jau jebkurš pusaudzis, es gribu skriet pārbaudīt robežas – cik tālu drīkst, cik tālu ne, kas ir atļauts, un kas tad nav atļauts. Ko tad man citu savā suņa dzīvē darīt!
Pirmos sava mūžiņa mēnešus es pavadīju pie mammas, pēc tam jau nonācu ļaudīs – konkrēti daudzbērnu ģimenē. Nevarētu teikt, ka man nepatika, – bija gana daudz rotaļu biedru. Vien ar to manu barošanu un uzturēšanu tā švakāk. Un pēc tam nezināmu iemeslu dēļ mani, tikai vien pusgadnieku, piekarināja ķēdē. Kam tas bija vajadzīgs, ko es biju nogrēkojies, īsti nezinu. Par laimi, bija cilvēki, kas pārmeta, ka pret sunīti tā izturēties nevarot. Ka tad, ja saimnieki nespējot sunim nodrošināt pieklājīgu dzīvi, viņam jāmeklē citas mājas.
Tomēr man citas mājas nemeklēja, vien atveda uz patversmi „Ķepu-ķepā”. Nē, es nevarētu teikt, ka te viss būtu draņķīgi un slikti. Sākumā es biju šausmīgi nobijies un nesapratu, kāpēc te ir tik daudz sugas brāļu! Vai tas ir kāds suņu cietums par sliktu uzvedību? Kas ar mums būs tālāk, vai mēs esam nosodīti? Bet izrādījās – tā nemaz nav. Šeit es iepazinu, ko sunim nozīmē gaļa, iepazinu, ko nozīmē draudzība ar citiem suņiem. Uzzināju, ka jebkuram sunim pieklājas iet pavadā un ka tā nav vien tāda luksus lieta. Pat tiku pie savas pases. Iedomājieties, es tagad esmu valstij piederīgs, ierakstīts visos iespējamos reģistros! Arī saņēmis potes pret visām iespējamām slimībām! Vienīgi no savām oliņām man tūlīt tūlīt būs jāatsakās. Ai, tas gan ir nedaudz skumji, bet man jāsaprot, ka patversmē to suņu baigi baigi daudz!
Mēs te, „Ķepās”, savā starpā pa vakariem parunājam un stāstām viens otram savus piedzīvojumus. Un esam nonākuši pie secinājuma, ka šī, izrādās, tomēr ir vieta, kas dos mums dzīvē otru iespēju – gan jau mums katram atradīs jaunas mājas un gādīgus saimniekus. Tad nu es – Ričs, Ričiņš, Rendžītis, Renčukiņš, Susika un visādos citādos mīļvārdiņos godināmais deviņus mēnešus jaunais suņu puisis – tā vai citādi tiecos pēc īstas ģimenes.
Teikšu gan godīgi – ja vēlies kļūt par manu adoptētāju, Tev jābūt gana aktīvam. Tev ir jāsaprot tas, ka es gribēšu skriet un lēkt. Jārēķinās ar to, ka, lai es būtu riktīgs visa zinātājs, Tev nāksies mani skolot un izglītot. Atzīšos, mācības man padodas tīri viegli, īpaši, ja Tev, cilvēk, kabatā ir kāda kaltēta plaušiņa vai kāds siera gabaliņš. Ak vai, kā šie kārumi man iet pie sirds! Esmu jau apguvis apstāties un apsēsties māku, pagūstu nomierināties, kamēr mani āķē pie pavadas. Vienīgi tik un tā reizi pa reizei gribas palēkties un iedot kādu buču.
Vairāk bildes var skatīt galerijā: https://www.draugiem.lv/kepa.lv/gallery/?aid=70666024
Varbūt esi jau mani puslīdz noskatījis? Tad zvani patversmes vadītājai Gundegai pa tālruni 29733601.
Bet, kamēr vēl esmu „Ķepās”, būšu priecīgs, ja varēsi finansiāli atbalstīt manu uzturēšanos šeit.
Ziedojumiem bankā:
DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA „ĶEPU-ĶEPĀ”
Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983
Reģistrācijas numurs: 40008176673
BIC/swift kods: HABALV22
Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa
pay pal: dzab_kepukepa@inbox.lv
Ozolnieku novads, Salgales pagasta Rēvici
DzAB „Ķepu-Ķepā” palīdz dzīvniekiem savu iespēju robežās. Biedrība tiek uzturēta, tikai pateicoties ziedojumiem, tāpēc katrs atbalsts ir zelta vērts.