"Ciemos pie Raiņa un Aspazijas"

Tas bija, šķiet, 1991.gada pavasaris, kad manu regulāro gaitu kartē parādījās Rīgas Baznīcas iela. Tad, 1993.gadā, Baznīcas ielā 30 kā muzejs tika atklāta Raiņa un Aspazijas māja http://www.aspazijarainis.lv/raina-un-aspazijas-maja [Memoriālo muzeju apvienība/Raiņa un Aspazijas muzejs http://memorialiemuzeji.lv/muzeji/raina-un-aspazijas-muzejs ] — tai neskaitāmas reizes gāju garām ar to skaisto nodomu/ieceri "Vajadzētu taču reiz iegriezties!".

Tā gāja gadi, pienāca un 2016.gadā veiksmīgi noslēdzās Raiņa un Aspazijas mājas "eiroremonts" http://www.draugiem.lv/izglitibai/news/?p=14518400 . Pēc tā (savukārt) nepagāja pat apaļi trīs gadi, lai šodien, 2019.gada 23.martā, arī es beidzot viesotos pie Raiņa un Aspazijas. Ko tas nozīmē? Tikai to, ka "tā Raiņa un Aspazijas ceļi ir neizdibināmi" un ka no ieceres līdz tās īstenošanai dažreiz (ne vienmēr) ir nepieciešami "kādi gadiņi". // Rainis un Aspazija bija ļoti aizņemti, tāpēc selfijs nesanāca — taču viņi piekrita "smaidam uz viņu fona".