"Par kopainu 16.martā"
Man ir aizdomas, ka temats "16.marts" https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/latviesu-legionaru-pieminas-diena-kapec-16.marts.a271444 daudzos raisa nevis interesi izzināt (kas tad īsti kaut kad notika?), bet tieši ko pretēju — vēlmi to "izlaist". Kaut kas līdzīgs 29.februārim, dienai, kas it kā ir, bet it kā nav, jo to veido pa vairākiem gadiem "saskaitītas stundas".Taču ir arī cits aspekts — kaut ko ignorējot, tas nepārstāj eksistēt. Vai visu, kas saistīts ar karošanu Latvijas teritorijā var satilpināt vienā datumā? Protams/skaidrs/pašsaprotami, ka nē. Ir nepieciešama kopaina. Tieši kopainas, šķiet, visbiežāk pietrūkst gan tiem, kas 16.martu svin (vai iedomājas svinam) kā svētkus, gan tiem, kas sevi uzskata (vai drīzāk iedomājas) par oponentiem (personas, kas parasti ir ar saknēm idejā, ka "krievu pasaule zina labāk").
Kopaina ir nepieciešama ne tikai par 16.martu, bet par visu, kas karošanas (un ne tikai) ziņā ir noticis Latvijas teritorijā. Tādu "īsā laika sprīža" kopskatu piedāvā Latvijas Kara muzejs http://www.karamuzejs.lv — vērts iegriezties un izzināt (tiesa, jāņem vērā, ka ekspozīcijas saturiskais kopsaucējs ir un paliek saistīts ar asins izliešanu un nāvi, ko eifēmiski aizstājam ar vārdiem "es karāji aiziedams", "brīvības cīņas", "neatkarība" utt.). Kāds tēvs savam mazajam puikam, kas šodien šaudījās ar koka šauteni un "trāpīja" arī man, pārmetoši teica: "Nešauj uz cilvēku!" Bet par ko gan vēsta Latvijas Kara muzejs? Patiešām, ne jau par "miera dūjām". Taču tas jau ir cits stāsts un citā vietā.
P.S. Un ja nu pienāks latviešiem tie laiki, kad saviem dēliem nedos vairāk vārdu Tālivaldis https://lv.wikipedia.org/wiki/tālivaldis, tad vismaz viens jau tagad ir atradis goda vietu pie sienas Ludviga Knospiņa 1937.gada izpildījumā Latvijas Kara muzeja foajē (tas otrs vēl pie sienas neraujas). Fotografēja — Artūrs Blumbergs.