Tā top demokrātija
Tik lielā augstskolā kā Rīgas Stradiņa universitāte www.rsu.lv spēj tik izvēlēties, kuru no pasākumiem vai sēdēm apmeklēt. Bet ja nu vienā dienā "iekrīt" uzreiz trīs "varianti"? Tad ir tas, ko izdarīt ne vienmēr ir viegli — jāizvēlas. Kur izvēle, tur nav tālu arī vēlēšanas. Protams, izklausās pēc vārdu spēles — taču nav tālu no patiesības.Lai piedalītos balsojumā par kandidātiem uz Rīgas Stradiņa universitātes Senātu https://www.rsu.lv/par-rsu/struktura, vispirms bija jākļūst par Rīgas Stradiņa universitātes Studējošo pašpārvaldes http://sp.rsu.lv jeb studentu "frakcijas" pārstāvi Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes sapulcē. Tātad — jāizdara izvēle piedalīties un jākandidē. Taču ar "kļūstot par" nekas nebeidzās. Bija jāpiedalās pāris sēdēs, jāiepazīstas ar kandidātu sarakstu un visbeidzot — pats svarīgākais — jāierodas uz pašu balsošanu, neatrunājoties ar pelēkiem mākoņiem vai mēness fāzēm. It kā nieks. Taču šodienas "tīrais laiks" Rīgas Stradiņa universitāte Satversmes sapulcei — sākums plkst.16.00, bet noslēgums plkst.19.00, neskaitot kuluāru sarunas pirms un ceļu uz/no.
Tas, par ko es rakstu, tiek dēvēts arī citā vārdā — demokrātija. Cik man zināms, tā ir viena no cimperlīgākajām "dāmām" — vienmēr prasa laiku, uzmanību un iedziļināšanos, bet nekad nepiedod uzmanības trūkumu un "gan jau" atrunas. Tomēr tas ir tā vērts — demokrātija prasa tās dzīvošanu/izdzīvošanu/piedzīvošanu, lai nebūtu iemesla teikt, ka "viņi" nolēma. Kā paši lēmām balsojot, tādu Rīgas Stradiņa universitātes Senātu pieņemsim par savu nākamajos gados. Un tā tam derētu būt ne tikai Rīgas Stradiņa universitātē.