Pirms 93 gadiem, 1926.gada 1.aprīlī, darbu sāka Balvu miesta pašvaldība. 1926.gada 21.februārī Balvu latviešu biedrības “Gaisma” ēkā sanāca 186 balvenieši, kuri ar pilnvarām pārstāvēja ap 600 Balvu iedzīvotājus, lai lemtu par pilsētas pašvaldības dibināšanu. Sapulcē atzina, ka Balviem noteikti ir pilsētniecisks raksturs, to norāda apbūvētās zemes platība, valsts un sabiedriskās iestādes, tirdzniecības un rūpniecības attīstība un iedzīvotāju skaits, kuru nodarbošanās nav zemkopība, bet tirdzniecība un amatniecība. Balvu iedzīvotāju lūgumu piešķirt Balviem pilsētas tiesības, parakstīja pagaidu valdes priekšsēdētājs Kārlis Lācis un sekretārs Reinholds Smurģis, 1926.gads. (LVVA 3723 f., 2.apr., 112 l.) 1926.gadā 19.martā Balvu pagastā, izpildot Iekšlietu ministra rīkojumu, ieradās Iekšlietu ministrijas pašvaldību Departamenta nodaļās vadītājs P.Klinklavs. Viņa uzdevums bija noskaidrot: 1) saimniecisko stāvokli un attīstības izredzes; 2) vēlamas administratīvās robežas; 3) sastādīt projektu par finansiālajām attiecībām starp nākamā miesta pašvaldību un pagasta pašvaldību. Komisijas atzinums - ievērojot Balvu izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, labus un daudzus satiksmes ceļus, kā arī tendenci uz tirdzniecības attīstību, Balviem paredzama laba nākotne un tāpēc jaunas pašvaldības dibināšana vēlama visdrīzākā laikā. 1926.gada 31.martā Balviem piešķīra miesta pašvaldības tiesības, izdalot to no Balvu pagasta pašvaldības sastāva. Līdz ar robežu noteikšanu, iznāca ka miestā robežās dzīvo 1811 iedzīvotāji, ir 240 koka ēkas un 22 mūra ēkas.

Informācijas sagatavošanai izmantoti Balvu Novada muzeja krājuma materiāli.