Kāda stāsta turpinājums...
1 attēls • 6. jūl 2015 14:10
Kaķenīte ilgu laiku sauca pēc palīdzības, kuru diemžēl tā pa īstam arī nesasauca...
https://www.draugiem.lv/gallery/?pid=393…
Neskatoties uz Minku parkā esošo problēmu, nespēju vairs ilgāk izturēt un vakar pie pirmās izdevības braucu skatīties (ir atbrīvojies viens būris un, pateicoties Dagnijai, tiku nodrošināta ar četriem riteņiem), kas notiekas ar kaķenīti, kas līdz šim brīdim tā arī pal...VairākKaķenīte ilgu laiku sauca pēc palīdzības, kuru diemžēl tā pa īstam arī nesasauca...
https://www.draugiem.lv/gallery/?pid=393…
Neskatoties uz Minku parkā esošo problēmu, nespēju vairs ilgāk izturēt un vakar pie pirmās izdevības braucu skatīties (ir atbrīvojies viens būris un, pateicoties Dagnijai, tiku nodrošināta ar četriem riteņiem), kas notiekas ar kaķenīti, kas līdz šim brīdim tā arī palīdzību glābt viņas bērniņus nesagaidīja... Apstākļi, kādos dzīvo Ugāles "bama" ielas kaķīši, maigiem vārdiem sakot ir vienkārši drausmīgi. Visu laiku jādomā par to, ka nepaņēmu līdzi fotoaparātu, tas būtu jāredz visiem, kas tajā graustā, kas atrodas starp daudzdzīvokļu mājām, notiekas - pagrabs stāvgrūdām piebāzts ar atkritumiem (man līdz pat jostasvietai), smaka tāda, ka pat "Getliņos" droši vien elpot ir viegli, kaķīšu guļvieta un barotava arī tāda kārtīga izgāztuve, kas iet uz atkritumu kastēm, tas pa ceļam nomet ēdiena atliekas, vakar lielā čupā samestas smakoja līdaku asakas, galvas un ķidas, kuras laimīgas aplidoja 100tiem treknu "sūdu" mušu... Domāju, ka pat cilvēks būdams "bomzis", dzīvo 100x labāk, nekā šie nelaimīgie Ugāles klaidonīši...
Man par prieku, mazā kaķu mammīte turpat vien dzīvojās, kopā ar vēl diviem runčukiem gaidīja, kad kāds atnesīs ēst (vecākajam no šiem runčukiem apsolīju vasaras beigās braukt pakaļ - žēluma kalngals, ka tādam jādzīvo uz ielas, bet tas jau ir cits stāsts...). Diemžēl no četriem mazulīšiem savu izglābšanu sagaidīja tikai divi - viens mazulis laimīgs jau ticis pie mājām, bet mammīte ar mazo melno meitiņu, pie mums Minku parkā. Otri divi pazuduši bez vēsts, pagrabā diemžēl maziņos neatrast (cerēju, ka vismaz pienācīgi varēšu mazos augumiņus atdot zemes mātei...), pastāv iespēja, ka mazos saplosījušas vārnas un kovārņi (tie tur lidinās kā no Hičkoka šausmu filmas) vai klaiņojošie suņi, bet tomēr ar kādu mazu sirds stūrīti gribas cerēt, ka kāds par viņiem apžēlojās un sniedza abiem mājas...
