Ar saules staru, Daugavā pasmeltu,
Tava glezna ir uzgleznota,
Nu rudens uzliek tai savu zeltu,
Ko lapās atstāj viņa ota.
Mēs katrs esam kā koka lapa-
Uzplaukstam zaļi dzīves pavasarī,
Mūža rudenī top ar zeltu klāta-
Tie labie darbi, ko mūžā savā dari.
Tūkstošiem koku lapas krīt-
Katrā no tevis ierakstīts
Kāds dvēseles aizejošās čuksts,
Kā lapas kritiens -neuzbāzīgs un kluss.
Zelta un rubīna krāsās koku lapas-
Kā bagātības no dzīves tavas,
Lapas satrūdēs, vējš aizpūtīs,
Bet veikums tavs paliks mūsu sirdīs!
Septembris-dzejnieku mēnesis,
Uz zelta lapas prom aiznesis
Dvēseli tavu zilos debesu klajos-
Laimīgi kuģot tai ceļos tālajos!
Nauris Gekišs 2014-09-26
Tava glezna ir uzgleznota,
Nu rudens uzliek tai savu zeltu,
Ko lapās atstāj viņa ota.
Mēs katrs esam kā koka lapa-
Uzplaukstam zaļi dzīves pavasarī,
Mūža rudenī top ar zeltu klāta-
Tie labie darbi, ko mūžā savā dari.
Tūkstošiem koku lapas krīt-
Katrā no tevis ierakstīts
Kāds dvēseles aizejošās čuksts,
Kā lapas kritiens -neuzbāzīgs un kluss.
Zelta un rubīna krāsās koku lapas-
Kā bagātības no dzīves tavas,
Lapas satrūdēs, vējš aizpūtīs,
Bet veikums tavs paliks mūsu sirdīs!
Septembris-dzejnieku mēnesis,
Uz zelta lapas prom aiznesis
Dvēseli tavu zilos debesu klajos-
Laimīgi kuģot tai ceļos tālajos!
Nauris Gekišs 2014-09-26
| ← iepriekšējā | 146. no 297 | nākamā → |
