MATUĻU DABAS TAKU BRĪNUMI.
Ralfs ĒriksIevietots: 15. mar 2010 23:51
MATUĻU DABAS TAKU BRĪNUMI.
Naktī šeit notiek visādi brīnumi. Visas pa dienu nedzīvās būtnes nakti atdzīvojas, un uzsāk savu
gaitu.
Sakārnītis izrauj savas kājas no zemes un dodas uz savu mājiņu. No turienes viņš pa savas
mājiņas logiem skatās, kas notiek mežā. Netālu atrodošais gulbis sāk lidojumu apkārt mežam. Daži
sūnu dzīvnieki plūc nakts zāli, bet ziemā pagrauž kociņu mizas. Lapsa gan aizcilpo kaut kur
patālāk, lai noķertu kādu dzīvnieciņu, bet tas viņai nekad neizdodas. Dzīvniekiem tuvu atrodošā
pele uzkopj savu migu vai vāc ēdamo. Vāvere ar savu čiekuru lēkā pa kokiem, meklēdama savu dobuma
mājokli. Mazais zirneklis uzpoš savu tīklu un pacietīgi gaida, kamēr kāds kukainis ielidos tajā.
Varde lēkā apkārt un arī papeld pa dīķi, ja ūdens ir silts. Ezis gan pukšķēdams parakņājas pa zemi
vai meklē kādu ābolu, ko uzdurt uz savām adatām. Susliks savā vietā skatās uz apārkni, un, ja viņam
paliek garlaicīgi, aiziet paskatīties, ko dara viņa draugi. Daudz tālāk no viņiem atrodas arī citas
būtnes. Vilcieniņš aizbrauc uz dažām vietām pa savām sliedēm, pa ceļam aplūkojot pārējos. Klucis
Konstantīns ar savu lielo spieķi iet apstaigāt apkārtni. Viņa draudzene dodas Klucim Konstantīnam
pakaļ. Tikmēr lielais pitons aizslīd prom pa zemi palūkoties, vai var atrast kādu peli. Bizbizmārīte
aizlido palūkoties, vai var atrast kādu puķi, uz kuras nosēsties. Lielā skudra aiztipina pie savām
māsām un brāļiem apskatītes, kā viņiem iet. Mazā zirnekļa brālis, lielais zirneklis, pārbauda savu
tīklu un tad aiziet netālu palūkoties, kur varētu uzaust vēl vienu tīklu. Vabole aizlien pa mežu
meklēt vietu, kur ierakties zemē. Simtkājis pa to laiku aiztipina ar visām savām kājām parāpot uz
kokiem, atstājot savu dauzo kāju pēdas. Šīm radībām patālāk atrodas citi zvēri. Tur dažādi putni
kopā aplido mežu, bet trīsgalvainais pūķis no savas bedres uzlūko zvērus, bet tiem neko nedara.
Briedis ar savu sievu un mazuļiem paplūc zāli vai grauž mizas. Velns no sava cauruma pēta ārieni.
Krokodils klakšķinādams zobus ielien grāvītī. Krabis rāpo apkārt un mazliet paklakšķina savas spīles,
ja grib, lai citi viņam mazliet pievērstu uzmanību. Šiem un citiem netālu atrodas milža dzīvojamā
vieta. Dažreiz viņš atnāk uz turieni un apsēžas savā krēslā un pagrauž savu skaidu kārumu vai ēd
sakrātos čiekurus no karotes. Citreiz milzis atnes sev piepes un ēd tās kā sēnes. Dažreiz viņš
atstāj savu sēņu grozu un rungu, kamēr ir aizgājis atpūsties.
Tomēr ir arī viena vieta, kur notiek tikpat dīvainas lietas, tikai mazliet savādākas. Tur,
kur atrodas sūnu būda, atnāk senie cilvēki, un, ja viņiem ir auksti, iekurina ugunskuru. Dažreiz
viņi tur uzcep kādu medījumu. Tad viņi ielien savā būdā un apguļas gultā.
Tad, kad parādās atkal saule, visas radības atgriežas savās vecajās vietās. Putni nosēžas
savās ierastajās vietās, citi aizlien, aiziet, aizrāpo vai aizlido atpakaļ. Vilcieniņš atbrauc uz
savu sākumpunktu un tur apstājas. Senie cilvēki aiziet prom un pazūd no meža. Visas atstātās pēdas
nozūd. Tā neviens neuzzina, ka šīs būtnes atdzīvojas. Varbūt, ka Jums tas izdosies. Kas lai to zin,
šeit ir iespējami brīnumi!
Ieteikt
15