Paldies, par brīnišķīgo darinājumu!

Rīgai
Uz manas mēles tava elpa lauzta,
Un, lai es būtu, puse dota man.
Es esmu tavs no kājām līdz pat skaustam,
Tā gan.

Tev neaiziet no manis prom nemūžam:
Es esmu telpā, kas pār tevi blāv.
Man nomirt lemts uz tavām ielu gūžām,
Lai tad kā sveces spuldzes apkārt stāv. [..].
(A. Čaks “Rīgai”)