Rozmarīns ir viens no senākajiem aromātiskajiem vīrakiem, kuru cilvēki izmantojuši dažādām maģiskām nodarbībām un ārstniecībai vismaz 2.5 tūkstošus gadu. Tas notika rozmarīna tīrās sveķu smaržas un enerģijas dēļ.
Smalkās emerģijas, kuras piepildītas ar rozmarīna aromātu, ir ļoti efektīvas, veicot dažādus rituālus. Rozmarīns sadegot piesatina gaisu ar specīgām, attīrošām vibracijām, bet izplēnējot ta dūmi attīra telpu no negatīvās enerģijas.
Ja rozmarīnu noliek zem spilvena, tas nodrošina saldu miegu un atbrīvo no murgiem miegā, bet zem gultas nolikts rozmarīns pasargā gulētāju no visām nelaimēm.
Roamarīns tiek uzskatīts par līdzekli, kas pagarina mūža ilgumu, palīdz saglabāt jaunību un skaistumu. Ja to nēsā līdzi, turās laba veselība, bet ja bieži ieelpo tā aromātu, ļoti ilgi saglabājas jaunība.
Rozmarīnu jau no seniem laikiem lieto kopā ar citiem aromātiem, lai izraisītu mīlas jūtas, juteklisko kaisli un izārstētu slimniekus.
Interesants ir tas fakts, ka grieķu studenti līdz pat šim laikam pirms eksāmena liek kaklā no rozmarīna sapītas vītnes, lai mobilizētu prāta aktivitati un normalizētu vispārējo organisma stāvokli.
Tautas medicīnā rozmarīns kļuva populārs ar to, ka spēja izārstēt čūlas un ievainojumus. Hipokrāts to nozīmēja aknu slimību ārstēšanā.
Franči rozmarīnu uzskatīja par panaceju.