Piparmētru jau izsenis lietoja maģijā, lai kadu izārstētu un attīrītu no ļaunā ietekmes. Senie ēģiptieši piparmētru izmantoja rituālos, to kvēpinot. Tā pieminēta arī Bībelē, grieķu un romiešu mitoloģijā.
Grieķu mitoloģijā piparmētra veltīta Afrodītei - skaistuma, mūžīgas jaunības un mīlestibas dievietei. Un, protams, ne jau velti, jo piparmētru eļļu līdz pat šim laikam uzskata par līdzekli pievilcīguma atjaunošanai. Plīnijs (romiešu enciklopēdists) apgalvoja ,ka piparmētra iekvēlina mīlai un tadēļ to var pievienot šāda veida maisījumiem.
Piparmētras smaržu jau no seniem laikiem izmantoja domu apskaidrošanai, jo tā brīnišķīgi iedarbojas uz atmiņu un domāšanu.
Ar piparmētru ierīvēja mājokļa sienas un grīdu, lai attīrītu to no ļauno spēku ietekmes.
Tautas medicīnā to lietoja, ārstējot vēdergraizes un caureju, bet eļļu - hronisku slimību, reimatisma, vājas redzes, zobu un ausu ārstēšanai.