Pipari jau pieminēti seno ķīniešu un sankristu rokarakstos, kuros teikts, ka pipari bija dārgāki par zeltu. Viduslaikos karaļiem un prinčiem dāvināja piparus.
Maģijas praksē tos lietoja aizsardzībai un nelabo garu aizdzīšanai. No pipariem pagatavotu amuletu nēsāja līdzi, lai aizsargātos pret "ļāuno aci" un tiktu vaļā no skauģiem. Lai māju aizsargātu pret tumšajiem spēkiem un ļauniem cilvēkiem, tajā izkaisīja piparu un sāls maisījumu.
Tiek uzskatīts, ka pipari dod drosmi, enerģiju pašaizsardzībai (pat no uzbrukuma), atvaira jebkurus negatīvos spēkus.
Piparu ēterisko eļļu sāka iegūt XV gadsimtā.