20.gs. sākums ir laiks, kad kā protests klasiskajai dejai rodas dejas virziens, ko mūsdienās dēvē par moderno, mūsdienu vai laikmetīgo deju. Tā ir pilnīgi jauna izpratne par dejas mākslu, sava veida sacelšanās pret stingri noteiktām, gadu simteņiem izstrādātām, klasiskā baleta kustību sistēmām. Modernā deja ir brīva stila deja, kurā horeogrāfi izmanto emocijas un noskaņas, izstrādājot savu sižetisko ainu. Tā ir apzināta smaguma lietošana pretī gaisīgajiem un vieglajiem klasiskā baleta soļiem. Šo deju visbiežāk izpilda basām kājām un netradicionālā apģērbā