“Es ticu, ka ikviena cilvēka mūžā ir sava garīgā līnija, augšupejoša līkne, un viss, kas pieder pie tās un to stiprina, ir mūsu reālā dzīve – pārējo var pielīdzināt pelavām, kuras atbirst mūsu dvēselei attīstoties. Man šāda garīgā līnija ir Māksla. Esmu pazinusi divus motīvus – Mīlu un Mākslu. Un itin bieži Mīla iznīcinājusi Mākslu, un gandrīz vienmēr Mākslas valdonīgais aicinājums ir pielicis punktu Mīlai. Starp Mākslu un Mīlu nevar būt ne saskaņa, ne saprašanās. Tikai nemitīga cīņa. Mana dzīve – mana dzīve tātad veltīta tām abām.” Aisedora Dunkane.