Vezur
Oficiālā lapaPar šo profilu
| Sekotāji | 63 |
|---|
Kontakti
Gleznotāju iela 5, Rīga, LV-1050
Jaunumi
Vasilijs Kandinskis (1866 - 1944)
- 6. sep 2012 20:38
Vasilijs Kandinskis (1866-1944) ir dzimis Maskavā, Krievijā. Viņa vecāki abi spēlēja klavieres, tas veicināja to, ka viņš iemācījās lasīt un spēlēt mūziku agrīnā vecumā. Kandinskis spēlēja čellu un klavieres, un kaut arī mēs viņu pazīstam vislabāk kā gleznotāju, mūzika vienmēr ir bijusi viņa galvenais iedvesmas avots. Kad viņam bija tikai 5 gadi, viņa vecāki izšķīrās, tāpēc viņš pārcēlās ar savu tanti uz dzīvi Odesā, turpinot spēlēt mūziku, un mācoties gleznot, bet apdāvinātais jauneklis neizvēlējās studēt mākslu vai mūziku, kad viņš vēlāk iestājās Maskavas universitātē, izvēloties tā vietā "drošākus" lauciņus - ekonomiku, politiku un tiesību zinātnes. Universitātes laikā, Kandinskis izpaudās garīgi caur rakstniecību. Viņš arī mācījās Maskavas Juridiskajā fakultātē, Kandinskim māksla bija nekas vairāk kā hobijs.
Tikai 1896. gadā Kandinskis nolēma nopietni studēt mākslu. Pēkšņas pārmaiņas viņa dzīvē bija izrais... Lasīt tālāk
Viljams Adolfs Bugro daudzos savos darbos sekoja vienai un tai pašai klasiskajai pieejai uz kompozīciju, formu un motīvu. Bugro graciozie sieviešu portreti bija šarma piepildīti, viņš prata modeli izdaiļot saglabājot līdzību.
Rafaēls Santi bija izteikts Bugro favorīts starp māksliniekiem, un viņa pielīdzināšana Rafaēlam, tas bija nozīmīgs kompliments viņam. Sev nozīmīgo Prix de Rome balvu, kas pavēra Bugro ceļu uz Itāliju, viņš izcīnīja uzgleznojot Rafaēla "Galatejas triumfa" kopiju. Vēlāk daudz savos darbos viņš mēdza atsaukties arī uz Rafaēla darbiem, un starp abiem māksliniekiem bieži tiek vilktas paralēles.
Viljams Adolfs Bugro (1825 - 1905) bija franču akadēmiskais gleznotājs, tradicionālists, savā reālistiskajā žanrā viņš daudz izmantoja mitoloģiskus motīvus, izveidojot modernas interpretācijas no klasikas, uzsvaru liekot uz sievietes ķermeni.
Viljama Bugro karjera, atšķirībā no viņa līdzgaitniekiem (tolaik - avangarda impresionistiem), vienmēr bija augšupejoša, bez nozīmīgiem kritumiem uz leju. Viņš piedzima Francijas rietumu krastā, vīna ( vēlāk olīveļļas) tirgotāju ģimenē, klasisko izglītību saņēma no sava tēvoča Ežēna, kurš bija mācītāja palīgs un apmācīja Bībeles mācību, latīņu un grieķu, jo īpaši atsaucoties uz Vecās un Jaunās Derības stāstiem un klasisko mitoloģiju. Tēvocis arī noorganizēja Viljamam zīmēšanas stundas, viņa talants bija tik liels, ka tikai pēc 2 gadu nepilna laika studijām, viņš jau izcīnīja galveno balvu Bordo mākslas akadēmijas gleznotāju klasē.
Viljams Bugro spēcīgi ietekm…... Lasīt tālāk
Darbs "Sarkanie vīna dārzi" ir nozīmīgs ar to, ka tā ir vienīgā Vinsenta van Goga glezna, kura tika pārdota viņa dzīves laikā. Glezna tapa laikā, kad van Gogs dzīvoja Francijas dienvidu pilsētiņā Arlā. Šis īsais laika posms no 1888. gada februārim līdz 1889. gada maijam, tiek uzskatīts par pašu produktīvāko van Goga dzīvē. Pie viņa ciemojās Pols Gogēns, van Gogs tolaik sapņoja par mākslinieku ciematiņa izveidi, kuru vajadzētu vadīt viņa draugam Gogēnam. Van Gogu ļoti iedvesmoja apkārtējā ainava - lauku skati un sakats uz pilsētiņu. 1888. gada novembrī viņš rakstīja brālim Teo: "Ak, kāpēc nebiji kopā ar mums svētdien! Mēs redzējām pavisam sarkanu vīna dārzu - sarkanu kā sarkanvīnu. Pa gabalu tas izskatījās dzeltens, virs tā - zaļas debesis, apkārt - pēc lieltus, purpura krāsas zeme, dažviet - dzeltena blāzma no saulrieta." Tajā pašā mēnesī arī tika uzgleznota glezna "Sarkanie vīna…... Lasīt tālāk
"Zvaigžņotā nakts" attēlo skatu naktī no van Goga sanatorijas istabas loga Senremī, pati glezna tapa dienas laikā, vadoties pēc atmiņas. Šis nav van Goga pirmais nakts attēlojums, viņš bija lepns par savu agrāko veikumu Arlā, attēlojot zvaigznes Ronas pilsētiņā, kas tapa Emīla Bernarda ietekmē 1888. gada aprīlī. Van Gogs vēlējās "Zvaigžņoto nakti" radīt kā piemēru strādāšanai no iztēles, kas dotu gleznai lielāku pievienoto vērtību. Šis darbs bija sava veida apliecinājums par līdzvērtību ar citiem viņa kolēģiem māksliniekiem, jo īpaši Bernardu un Gogēnu.
"Ziedošie mandeļu zari" ir viena no gleznām, kas ietilpst Vinsenta van Goga 1888.-1890. gada gleznu sērijā no Arlas un Senremī, attēlojot ziedošus mandeļkokus Francijas dienvidos. Ziedoši koki van Gogam bija īpaši tuvs motīvs, tie apzīmēja atmošanos un cerību. Šie darbi atspoguļo arī impresionistu, divizionistu un japāņu koka gravējumu ietekmi. Ziedošās mandeles tapa par godu van Goga tikko kā dzimušajam brāļadēlam un vārdabrālim - brāļa Teo un viņa sievas Džo dēlam.
Gleznas oriģināls atrodas Van Goga muzejā Amsterdamā, Nīderlandē.
Laikā, kad van Gogs uzturējās Sv.Paula klīnikā, viņš pieredzēja slimības periodus, kad nevarēja gleznot. Taču tiklīdz viņš uz to bija spējīgs, gleznošana viņu nomierināja un deva gandarījumu. Jo īpaši viņu uzrunāja daba - koki, ainava, pat kāpuri, kas demonstrēja iespēju uz transformāciju pārvēršoties ziedos, simbolizējot dzīves ciklu. Brīžos, kad bija iespējams pamest klīnikas telpas, van Gogs nodevās vietējo ainavu glezniecībai.
Gleznā tiek attēlota pavasara diena parkā - Luksemburgas dārzā. Van Gogs jau parāda ko ir apguvis modernajā mākslā, krāsās un gaismā. Šim darbam viņš jau ir piegājis ar tipisku impresionistu pieeju, ko jo īpaši apliecina biezāki otas triepieni.
Luksemburgas dārzs un pils ir viena no skaistākajām vietām Parīzē, kuru 17.gasimta sākumā pavēlēja celt mazgadīgā Luija XIII māte Marija Mediči. Viņai bija apnikuši drūmie un nelabi smirdošie viduslaicīgās Luvras gaiteņi un patrepes, tāpēc karaliene uzdeva arhitektam Salomonam de Brosam radīt pili, kas ar savu krāšņumu neatpaliktu no tā laika modes noteicējas Itālijas standartiem. Nekas nesātīgajai Marijai no Florences nebija par dārgu: Doma kupolam bija jābūt augstākajam, telpas bija jārotā ar viszeltītākajiem spoguļiem, bet pieņemšanas zālēs jānovieto lielākās Rubensa gleznas, kuru galvenā varone, protams, bija Marija Mediči pati, galminieku, enģ
Vinsentam van Gogam bija cieša interese par zemniekiem un dabas cikliem, piemēram, sējas laiku un ražas novākšanu kviešu laukos. Van Gogs aršanā, sēšanā un ražas novākšanā saskatīja cilvēka centienus pārņemt dabas ciklus: "sējējs un kviešu kūlis apzīmē mūžību, un pļavējs ar izkapti - neatsaucamu nāvi". Diennakts tumšās stundas, kas veicina dīgtspēju un reģenerāciju, Vinsents van Gogs "sējēju sērijas" gleznās attēlo ar saulrietu pār kviešu lauku. "Sējēju sērijā" ietilpst vairākas gleznas, šī versija ir unikāla ar savu spilgtumu un nedabisko krāsu salikumu, kā arī pašu attēlojumu, kur zarains koks pa diognāli sadala audeklu. Visticamāk, šim darbam van Gogs ir iedvesmojies no japāņu drukām.