Latvijas valsts mežu dabas parks Tērvetē

 

Ieteikt
 20

Atpakaļ uz stāstu sarakstu

Zem sniega

Ilona
Ievietots: 19. feb 2010 22:28

Kur jumtus apklāj mīkstas sūnas,

Kur segu vietā gultās dūnas,

No miega pamodušās fejas,

Caur logu lūkojoties, smejas.


Redz divus rūķus-savus radus,

Kas briedim zāģē vecos ragus,

Bet paši sniegā ievēlušies,

Jo bij' uz ragiem apsēdušies.


Vēl vāveri,kas meklē riekstu,

Bet piemirsusi īsto vietu,

Trīs lācēnus,kas ķepas cilā,

Jo sniega pikām pilna vilna.


Tos fejas pasauc,verot durvis.

Tiek celts no plaukta našķu kurvis.

Te pamieloties var bez bažām,

Ar to,kas savākts rudens ražā.


Jau saknes sačukstas zem sniega...

Top gaišāks,garāka kļūst diena...

Sāks saule kausēt ledus vākus...

Uz mājām spārni nesīs stārkus.


Vai jūti, tu, ka ziema galā?

Vairs salam nav pār dabu vara.

Tu arī vērsi logu vaļā,

Plauks smaids kā ziedi sejā tavā.


Ar vienu fejas pieskārienu,

Tiks modināti tūkstots ziedu,

Ar savu smaidu, mīļu vārdu,

Tu vari pamodināt kādu.

/Aija Celma/


Ieteikt