Bildes runā
1 attēls • 7. mai 2020 13:16
Publicējam pirmo no Zanes Kreicbergas sagatavotā materiāla “Leģenda par skatuvi” rubrikā “Leģendas”. Cita starpā, izrādi Taņa-Taņa pieteica radošā apvienība Ceturtais prožektors – tā mēs bijām nolēmuši nosaukt domubiedru grupu, kura vēlējās darboties teātra, mūzikas, kustības un literatūras krustpunktos tieši teātrī Skatuve. Grupas kodolu līdz ar mani veidoja skaņraži Mārtiņš Tauriņš (1978-2003)...VairākPublicējam pirmo no Zanes Kreicbergas sagatavotā materiāla “Leģenda par skatuvi” rubrikā “Leģendas”. Cita starpā, izrādi Taņa-Taņa pieteica radošā apvienība Ceturtais prožektors – tā mēs bijām nolēmuši nosaukt domubiedru grupu, kura vēlējās darboties teātra, mūzikas, kustības un literatūras krustpunktos tieši teātrī Skatuve. Grupas kodolu līdz ar mani veidoja skaņraži Mārtiņš Tauriņš (1978-2003) un Orests Silabriedis, dziedātāja Ieva Parša, pētnieks un žurnālists Eduards Liniņš, režisors un mans kursa biedrs Guntis Zēbergs un Dzintars Krūmiņš, Anša Rūtentāla Kustību teātra aktieris, diplomēts kino režisors un vairāku Skatuves izrāžu scenogrāfs. Nosaukums bija pašironisks veltījums Skatuvei, atsaucoties uz kādu situāciju, kurā secinājām, ka pie trim teātrī darba kārtībā esošajiem prožektoriem noderētu vēl arī ceturtais. Atceros, ka Taņas skaņu ierakstus veidojot, Tauriņš gan brauca uz Priedaini, lai ierakstītu piebraucoša un atejoša vilciena skaņu, gan dauzīja stiklus uz akmens flīzēm Skatuves gaitenī, lai precīzi raksturotu loga izsišanu. Atceros, kā vienā no pēdējiem nakts mēģinājumiem fināla ainā, kurā visi lugas varoņi sēž uz podesta malas un, fonā skanot Allas Pugačovas Dziesmiņai par mani, skatās zālē, Maksis (Andris Makovskis (1966-2009)) apraudājās un saprata, par ko ir izrāde. Atceros, ka reiz izrāde bija jāatceļ, jo Anitai Sproģei ielika izrādi Nacionālajā teātrī, taču mēs nolēmām neatcelt, bet sākt divas stundas vēlāk. Sanesām dažādas spēles – Cirku, šahu, kārtis – un aicinājām skatītājus plašu atskaņotāja pavadījumā patīkami pavadīt laiku līdz izrādes sākumam. Ceturtais prožektors 1999. gadā iestudēja Pirmo cēlienu – Jāņa Rambas (tagad – Elsberga) un Oresta Silabrieža dziesmu spēli, kurā piedalījās Ieva Parša, Normunds Ķirsis, Kaspars Putniņš, Andris Sējāns, Mārtiņš Tauriņš, Edgars Saksons un Reinis Grīnhofs (cik labi, ka vēl eksistē Skatuves mājas lapa!), bet režijas un telpas pusē bija Ansis Rūtentāls, Guntis Zēbergs un Eduards Liniņš. Pirmais cēliens kaut kā loģiski noved pie festivāla Homo novus, jo tiek iekļauts tā 1999. gada programmā, bet pēc izrādes notika mūzikas un kustību jam session, piedaloties latviešu, somu un lietuviešu māksliniekiem. Skatuve vienmēr bija atvērta festivālam, šeit uzstājušies mākslinieki no Krievijas, Lielbritānijas, Somijas, Vācijas… Lielākā daļa no viņiem slavējusi šo telpu kā izcili piemērotu teātrim un ar savu īpašu auru.
Žurnālu Teātra Vēstnesis var nopirkt Jāņa Rozes grāmatnīcās vai pasūtīt janisroze.lv Internet veikalā.
-
