Lielstraupes viduslaiku pils

Oficiālā lapa

 

Ieteikt


Par šo profilu

Rīgas - Valmieras ceļa malā pēc vienmuļāka ceļa posma pirms Straupes ainavu pie horizonta atdzīvina baroka stila tornis. Piebraucot tuvāk, izrādās, ka tas pieder senatnīga izskata pilij - būvei, kas tiešām pieredzējusi ļoti daudz. Lielstraupes viduslaiku pils, visdrīzāk, celta 13.gadsimta beigās kā Rīgas arhibīskapa vasaļu Rozenu dzimtas pils, ap to 14.gadsimtā izauga rosīgā Straupes pilsētiņa, kura, diemžēl, jau 17.gadsimta sākumā gāja bojā. Pati pils ar vērtīgu vēstures pieminekļu kompleksu ap to ir saglabājusies līdz mūsdienām un pieder pie visilgāk izmantotajām būvēm Latvijā.

Pils ir Latvijai unikāla ar to, ka šeit saglabājusies arī viduslaiku pils kapela - pils būvapjomam piederīgā Straupes luterāņu baznīca - abu vērtīgo celtņu likteņi ir cieši saistīti.

Sekotāji72

 

Kontakti

  • (Cēsu rajons), Pārgaujas novads, Straupes pagasts, Straupes centrā, Rīgas - Valmieras šosejas malā, narkoloģiskā slimnīca

Atpakaļ uz stāstu sarakstu

Pils vēsture

Jānis
Ievietots: 10. mar 2010 20:11

Viduslaiki
 Pils atrodas lībiešu/latgaļu Idumejas novadā. Jau 1206.gadā tagadējās Straupes apkaimē tika celta pirmā kristīgā baznīca no koka - tā visdrīzāk atradās Baukalnā. Jau dažus gadus vēlāk - 1211.gadā - tā tika nodedzināta, taču pēc neilga laika Straupē ieradās bīskapa Alberta brālis Teodorihs (Dītrihs), kas bija nozīmēts par novada pārvaldnieku.

Diemžēl nav atrastas precīzas ziņas par to, kad Straupē celta mūra pils un mūra baznīca. 1288.gada dokumentos parādās Rīgas arhibīskapa vasaļa Voldemāra no Rozenas vārds, kas ļauj uzskatīt, ka šai laikā pils jau pastāvējusi. 1310.gadā pili ielenca lietuvieši, notikums pieminēts rakstos. Šis ir senākais gads, kad pils minēta rakstītos avotos.

1350.gadā toreizējais Rīgas arhibīskaps Fromholds no Fifhūzenas izdeva lēni uz husz tho Rosen - Rozenu pili Voldemāram un Henekam Rozeniem. Pēc šajā dokumentā uzskaitīto pilij piederošo ciemu ģeogrāfijas var secināt, ka tā bijusi tieši Lielstraupes pils.

Straupes Rozeni ir lielas, senas (>1000 gadi) dzimtas atzars, dzimtas pārstāvji dzīvojuši un aktīvi darbojušies arī Vācijā, Polijā, Zviedrijā, Francijā.(6) Arī tagadējās Latvijas teritorijā Rozeni kļuva par vienu no ietekmīgākajām Rīgas arhibīskapa vasaļu dzimtām. 14. gadsimtā Rozeniem Rīgā piederēja vairāki nami, vēlāk - Rozenu sēta, gar kuru izveidojās Rozena iela. Straupes baznīcā tika apbedīti Rozenu dzimtas locekļi - līdz mūsdienām šeit saglabājies Georga Rozena (miris 1590.gadā) kapakmens.

Neilgā laikā līdzās pilij izveidojās pilsētiņa - tā pirmoreiz dokumentos minēta jau 1352.gadā. 1374.gadā Straupe ieguva Rīgas tiesības (t.i. pilsētas tiesības), kļuva par Hanzas savienības locekli.

17.-19.gadsimts
17.gadsimta sākumā Straupe tika nopostīta poļu - zviedru karos un kopš tā laika šeit vairs nav pilsētas. Karā stipri cieta arī pils - visdrīzāk, mūsdienās redzama tikai neliela viduslaiku pils daļa, lielākā daļa celta pēc šiem postījumiem. 1624.gada revīzijā atzīmēts, kas pils ir izpostīta un tukša, izņemot divus kambarus, vienu pagrabu, virtuvi, pirti bez jumta un divas rijas. 1625.gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs pili uzdāvināja virsleitnantam V. Vallenšteinam, kurš 1629.gadā to pārdeva Albedilu dzimtai. Jau pēc desmit gadiem dzīve pilī bija atjaunojusies. 1684.gadā ugunsgrēkā nodega baznīca un pils, taču abas drīz tika atjaunotas.

Ziemeļu kara laikā pils un baznīca atkal tika postīta, 18. gadsimta sākumā tā vairākkārt mainīja īpašniekus, līdz 1723.gadā pili savā īpašumā ieguva izcilais Krievijas armijas feldmaršals, Rīgas ģenerālgubernators, īru tautības grāfs Pēteris Lasī (Peadar de Lása, Peter Lascy, Peter Lacy, Пётр Петрович Ласси, 1678-1751). Lasī laikā pils piedzīvoja būtisku pārbūvi (pabeigta 1743.gadā), kas tai piešķīra līdz mūsdienām redzamās barokālās formas, tai skaitā torņa barokālo kupolu ar smaili un vējrādītāju ar izkaltu gadaskaitli "1743". Barokālas formas ieguvis arī frontons un pils ieejas portāls.

Pēteris Lasī - Lielstraupes pils pārveidotājs

1857.gadā, pēc vairāku gadsimtu pārtraukuma, pils atkal kļuva par Rozenu dzimtas īpašumu - to nopirka Johans Gustavs fon Rozens.

20.-21. gadsimts

1905.gadā pils nodedzināta - it kā ar Rozenu ziņu. Padzirdējuši pa to, ka citur zemnieki dedzina pilis, Rozeni (toreizējais īpašnieks - Hanss fon Rozens) no pils uz Rīgu izveda īpašumu, un, pēc saskaņošanas ar vietējiem Straupes nemierniekiem, pils esot nodedzināta. Pirms tam pils bijusi apdrošināta par lielu naudas summu. Izdegusi koka izbūve, jumts, taču biezos mūrus uguns īpaši neietekmēja. Pēc A.Švābes ziņām - viņš pils degšanu vērojis vēl kā zēns - degot pilij nogāzās tornis. Tajā Rozeni bija iekārtojuši savu novada arhīvu, tai skaitā pat ar 13.gadsimta dokumentiem. Daļa dokumentācijas turpat sadega. Pēcāk, soda ekspedīciju laikā, dedzinātāji tika ieslodzīti.

Jau drīz - 1906.-1909.gadā pēc arhitekta V. Bokslafa projekta pils tika restaurēta (dalību ņēma arī skulptors A.Folcs un daudzi citi pazīstami Rīgas meistari), tiecoties pils veidolu pēc iespējas maz mainīt. Šajā pārbūvē korpusam starp pils torni un baznīcu tika uzcelts otrs stāvs, uzcelta veranda, terase, vairākas ārsienas tika pārbūvētas pildrežģa tehnikā. Vairākās telpās tika ievietotas krāsnis, kas tika atvestas no nojaucamām ēkām Rīgā, Melngalvju ielā. 1939.gadā Rozeni repatriējās uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara pilī izvietoja Lielstraupes mašīnu-traktoru stacijas administrāciju. 1963.gadā pilī tika izvietota Straupes narkokoģiskā slimnīca, kas šeit atrodas arī tagad. 1966.-1970.gados notika daļēja pils renovācija, daudz pūles pils un baznīcas atjaunošanā un uzturēšanā ieguldījuši ārsti Dace un Jānis Strazdiņi, savas amata un mākslinieciskās prasmes pielietojuši daudzi pacienti. Pašlaik, vismaz ārēji, pils ir apmierinošā stāvoklī.


 Ieteikt