Mīļotā sieviete, vienīgā mana!
Tu esi neslīpēts dārgakmens īsts,
Enģelis man no debesīm sūtīts,
Smaržīgi trausls, pasakains zieds.

Ar tavu vārdu uz lūpām mostos,
Ieelpā, izelpā manī tas skan.
Kā pati dzīvības esi tu pati,
Bez kuras neesmu es itin nekas.

Aizmiegot čukstu es tavu vārdu,
Kā mantru, ko zaudēt nevēlos es.
Mīlestības pilnību jūtot ar tevi,
Jo pati mīlestība man esi tu.

Vienīgā mana, mīļotā, dārgā!
Pateicos Dievam, ka man ir ļauts.
Grimt tavu acu dziļuma dzīlēs,
Maigajās rokās mieru sev rast.

Mīlēšu tevi vienmēr un mūžam,
Enģeli savu, kas likteņa dots.
Sievieti vienīgo, mīļoto savu,
Par kuru labākas pasaulē nav.
/Egils Dambis/

P.S. Šo darbu uzrakstīju kā veltījumu, ko katras vīrietis var uzdāvināt savai mīļotajai sievietei.

Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoga gredzens uz tavas rokas! Jo mīlestība ir spēcīga kā nāve, un tās karstums ir varens kā elle; tās versme ir ugunīga un tās liesmas ir kā Dieva liesmas...../ Zālamana augstā dziesma/