Nakts debesīs izšķīst sapņi, Pēc sapņiem vairs vajadzības nav, Diviem tēliem dejojot mēnesnīcas gaismā, Senu sapni piepildot šovakar... Šalc okeāns, lielām lāsēm līst lietus, Zvaigžņotā naktī dejai debesīs traucot, Diviem tēliem saplūstot vienā, Kā sapnī, sen sapņots kas bija. Uz mēness ceļa divas dvēseles līksmo, Starp lietus lāsēm, okeāna viļņiem, Zem zvaigznēm, vaigu, kas kautrīgi griež, Burvīgā dejā pārvērstam sapnim. Vēl deja turpinās starp viļņiem, debesīm, Uz mēness ceļa, zvaigžņu palsajā gaismā, Divām sirdīm, dvēselēm saplūstot vienā, No sapņa - lietus lāšu mūzikas dejā. /Egils Dambis/