Panāc pretī tuvāki kļūsim, Soli pa solim - ticēsim sev. Ticēsim otram, ko abi jūtam, Tam, ko nevar atņemt neviens. Dievs vai liktenis savedis kopā, Mīlestību dāvanā iedevis mums. Pār krastiem diviem uzceļot tiltu Kam vienot ir lemts, un nevis šķirt. Dzīve nav gara, lai būvētu sienas, Spēlētu teātri bez gala un malas. Atstumtu likteņa dāvātās veltes, Ko veido bailes, kopā mums būt. Panāc pretī, iesim soli pa solim, Nojaucot sienas, kuras vēl šķir. Sakot paldies Dievam vai liktenim, Ka diviem krastiem satikties lemts. Paldies teiksim mīlestības tiltam, Ko mums kā dāvanu dāvājis Dievs. Abi lai ietu mēs pretī viens otram, Un paši lemtu cik stiprs tas būs. /Egils Dambis/