Raudāja eņģelis uz mana pleca
Asarām rūgtām un ļoti sāļām.
-Neviens mani nemīl. Palieku veca,
Apnicis vienai sen jau man būt.
Neraudi, eņģeli! Mīl tevi daudzi,
Tikai tu pati vēl neredzi to.
Esot eņģelim sievietes izskatā,
Daudz no sevis citiem tu dod.
- Kāpēc gan tā? prasa man eņģelis.
- Vēlos es karsti mīlēta būt.
Izjust vīrieša glāstus un skūpstus,
Ne tikai vārdus, kas veltīti man.
Viss tev vēl būs. Neraudi eņģeli!
Svētību lielu tu nēsā sev līdz.
Domātu tam, kurš iemīlēs tevi,
Kopā lai varat laimīgi būt.
Noslauka rūgtās asaras eņģelis,
Sievietes sejā parādās smaids.
Ticība dzīvei un arī mīlai,
Ka viņai garām tā nepaies vairs.
/Egils Dambis/​