Tev nesatiktā



Tev vienīgā, mīļotā, burvīgā, skaistā,
Ko liktenis satikt atļaus man reiz,
Viskvēlākos vārdus mīlot es teikšu
Līdz rūpēs par tevi man apstāsies sirds.

Uz rokām nēsāšu un dziļā cieņā
Ziedus visskaistākos dāvāšu tev.
Sargāšu, mīlēšu un dienas rūpes
Uz saviem pleciem paņemšu sev.

Tev vienīgā, mīļotā vēl nesatiktā,
Kuru par dievieti gribēšu saukt
Piederēt vēlos ar savu sirdi,
Kura pēc tevis ilgojas, sauc.

Sniegpārslām krītot pats savos sapņos,
Redzu kā smaidot pretī man nāc,
Vēl nesatiktā, sirdī jau mīļā,
Kuru par savu es varēšu saukt.
/Egils Dambis/