Klusināts tango. Pusnakts un rīts,
Vientulības asaras spilvenā krīt.
Cik ilgi vēl vienai dejot šo deju,
Kad dzīves saule uz norietu iet.

Sapnis par sapni. Cerības, ilgas...
Nebūtības atvarā pamazām grimst.
Sudraba salnai pārklājot sirdi,
Lūgšanā klusā ir uzausis rīts.

Vēl vienu reizi. Vēl reizi kust.
Mīlestības dejas skāvienos zust.
Atvasaras nakti nedejot vienai,
Jūtu upei atļaut - lai plūst.

Klusināts tango. Miglā tīts rīts.
Tālumā dzērvēm aizlido līdz.
Cerību sapņiem virmojot gaisā,
Vientulības asara spilvenā krīt.
/Egils Dambis/