Par spīti


Ja reiz dzīve noliek uz lāpstiņām,
Vienalga nožēlot nav it neko.
Ir dzīvē mīlēts, lidots un krists,
Liktenim kārtis sajauktas un sists.

Ja būsi nospiests smagi uz ceļiem,
Vienmēr ir iespēja uzsmaidīt sev.
Negaidīt palīdzību no kādiem citiem,
Jo tiem vienalga, cik grūti ir tev.

Ja dzīve uzkrauj uz pleciem nastu,
Kura smagi pie zemes liec.
Nav jēgas raudāt, dusmoties, lūgties,
Jo viss reiz beidzas un arī tas.

Ja dzīvē liekas, ka laimes nav,
Ieraugi tos, kam grūtāk kā tev,
Palīdzēt centies par spīti visam,
Un paša dienas vieglākas kļūs.
/Egils Dambis/