Kā akli dunduri nezinot uz kurieni,
Skrienam uz priekšu, steidzamies,
Vien laiku atpakaļ nepagriezt,
Un mūžību mums neapmānīt.

Paspēt, nenokavēt, ātrāk uz priekšu!
Ko nenokavēt, uz kurieni paspēt?
Mūžības slieksni pārkāpt?
Tas neizbēgami pienāks pats...

Brīdi apstāties, pavērties apkārt,
Ieelpot dzīvi ar pilnu krūti, izbaudīt,
Izjust ik mirkli... ik vienu brīdi,
Mūžība nemainās mūžībā esot.

Mūžības elpu sajust, nesteigties dzīvot,
Dienu no dienas, mirkli no mirkļa,
Ikvienu brīdi pilnībā baudīt,
Kā pirmo, kā pēdējo mūžībā esot.
/Egils Dambis/

Vai kāds tev ir solījis, ka rītdiena tev būs? Kas tev varēja tādu solījumu dot? Kas varēja tevi maldināt?
Cilvēk tev ir dāvināta vienmēr tikai viena diena. Un vai tiešām tā būtu grūti izdzīvot kā cilvēkam pienākas. Noliec malā emocijas,protestus un pieņēmumus par pasaules kārtību. Ja jau esi šorīt pamodies, tad dzīvo un izdziedi šo dienu, pēc savas izvēles un izpratnes. Šeit un tagad ir svarīgi mums būt.
S.G.