Cilvēks un smilšu grauds – vai nava vienalga?
1 attēls • 14. feb 2015 22:06
Jūras viļņi runā arvien tos pašus mūžības vārdus – Tu pazudīsi, bet mēs nākam, ejam un paliekam. Iegrimsti mūsu rokās, ja pati sevi vairs nevari nest. Un tavu tev riebīgo satrūdējušo čaulu izskalosim malā. Jūra izrauj cilvēkus no siltas dzīvība un pamet vientulībā. Nav jūrmalā ziemas klusuma, nav pavasara reibuma, nav vasaras auglīguma, nav rudens brieduma. Kas savu niecīgumu grib izjust, tam jāst...VairākJūras viļņi runā arvien tos pašus mūžības vārdus – Tu pazudīsi, bet mēs nākam, ejam un paliekam. Iegrimsti mūsu rokās, ja pati sevi vairs nevari nest. Un tavu tev riebīgo satrūdējušo čaulu izskalosim malā. Jūra izrauj cilvēkus no siltas dzīvība un pamet vientulībā. Nav jūrmalā ziemas klusuma, nav pavasara reibuma, nav vasaras auglīguma, nav rudens brieduma. Kas savu niecīgumu grib izjust, tam jāstaigā vienam gar baltsmilšaino jūras krastu. Mazi, spīdīgi neskaitāmi smilšu graudi ... Cilvēks un smilšu grauds – vai nava vienalga?
Zenta Mauriņa, 1941. gads
Foto : ZandaRa
