Jautājumi un atbildes
Kāds ir iemesls, kāpēc bērniem ir vājdzirdība? (Uz jautājumu atbild Sandra Kušķe, materiāls no delfi.lv)Iemesli ir dažādi, piemēram, grūtniecības problēmas, priekšlaicīga dzimšana ar zemu svaru, saslimšanas, meningīts. Dažreiz iemeslus var noskaidrot ļoti precīzi. Bet dažreiz ir tā, ka grūtniecība un dzemdības noritējušas ļoti labi, bet problēmas ir. Tad biežāk pieļaujam ģenētisko pārmantojumu, jo tieši dzirdes traucējumi ir visbiežāk nodotais ģenētiskais traucējums pasaulē. Traucējumi var neizpausties vecākiem, bet, ja abi vecāki ir viena - defektīvā gēna nēsātāji, tad bērnam šis gēns var tikt nodots un izpausties kā dzirdes traucējumi. Dzirdes centrs cieši sadarbojas ar Latvijas Ģenētikas centru, kur arī veic katra individuāla gadījuma izpēti. Tam ir nozīme, ja vecāki plāno vēl bērnus.
Ko sauc par labu dzirdi un kā to pārbauda?(Uz jautājumu atbild Sandra Kušķe, materiāls no delfi.lv)
Laba dzirde ir spēja sadzirdēt visas skaņas, kas jādzird cilvēkam ar dabas dotajiem resursiem, spēja dzirdēt noteiktus frekvenču diapazonus noteiktā skaļuma gradācijā. Bērna vecumā skaļuma līmenim nebūtu jāpārsniedz 15 decibeli. Ja bērna dzirde pārsniedz 15 decibelus, tas nozīmē, ka bērns sadzird ne visas skaņas. Tas ietekmē spēju apgūt valodu un dzirdēt.
Piemēram, uz Dzirdes centru nāk bērni, kas ilgstoši mācoties skolā, savās zināšanās neprogresē. Nonākot pie dzirdes speciālista, tiek izvērtēts, vai tie ir valodas traucējumi vai dzirdes traucējumi.
Bērna dzirdes orgāns sāk darboties no 21. grūtniecības nedēļās. Tas ir laiks, kad vecākiem jāsāk domāt, ko runā un kādā troksnī atrodas topošā mamma. Dzirdes orgāns izmēru ziņā paliek nemainīgs arī pēc piedzimšanas un pieaugušā vecums.
Tūlīt pēc piedzimšanas bērns dzird subjektīvi mazāk, bet objektīvi dzirde viņam ir laba. Cita lieta, ka jaundzimušais ne vienmēr reaģē uz to, ko dzird. Tāpēc veicot dzirdes pārbaudes Dzirdes centrā, ārsti vēro bērna subjektīvo reakciju uz dzirdēto. Ja tā nav pietiekama, veic objektīvos testus, kuru rezultāti var atšķirties.
Dzirdes skrīningu jeb autoakustisko emisiju jaundzimušajiem pārbauda 3-4 dienu vecumā visās Latvijas dzemdību nodaļās sākot no 2007. gadā. Tas ir pirmais objektīvai tests. Ja objektīvie rādītāji ir labi, tad var uzskatīt, ka bērna dzirdes resursi ir pietiekami.
Vecāki bieži jautā, vai dzirdes traucējumi, kas rodas pēc pārslimotām ilgstošām iesnām, pāries?(Uz jautājumu atbild Sandra Kušķe, materiāls no delfi.lv)
Piemēram, uz Dzirdes centru nāk bērni, kas ilgstoši mācoties skolā, savās zināšanās neprogresē. Nonākot pie dzirdes speciālista, tiek izvērtēts, vai tie ir valodas traucējumi vai dzirdes traucējumi.
Bērna dzirdes orgāns sāk darboties no 21. grūtniecības nedēļās. Tas ir laiks, kad vecākiem jāsāk domāt, ko runā un kādā troksnī atrodas topošā mamma. Dzirdes orgāns izmēru ziņā paliek nemainīgs arī pēc piedzimšanas un pieaugušā vecums.
Tūlīt pēc piedzimšanas bērns dzird subjektīvi mazāk, bet objektīvi dzirde viņam ir laba. Cita lieta, ka jaundzimušais ne vienmēr reaģē uz to, ko dzird. Tāpēc veicot dzirdes pārbaudes Dzirdes centrā, ārsti vēro bērna subjektīvo reakciju uz dzirdēto. Ja tā nav pietiekama, veic objektīvos testus, kuru rezultāti var atšķirties.
Dzirdes skrīningu jeb autoakustisko emisiju jaundzimušajiem pārbauda 3-4 dienu vecumā visās Latvijas dzemdību nodaļās sākot no 2007. gadā. Tas ir pirmais objektīvai tests. Ja objektīvie rādītāji ir labi, tad var uzskatīt, ka bērna dzirdes resursi ir pietiekami.
Latvijā ļoti tipisks jautājums ir, vai bērnam pēc biežajām ausu infekcijām, palielinātajiem adenoīdiem, operācijas un šuntēšanas atjaunosies dzirde, kas ir pasliktinājusies vienā vai abās austiņās. Vispirms ir svarīgi saprast, ka adenoīdi jeb aizdegunes mandele nav nekāda pataloģija. Slimošanas rezultātā tie palielinās, mandelei vairs nav vietas aizdegunē un rodas dzirdes problēmas. Sasniedzot apmēram 12 gadu vecumu, aizdegunē esošās ejas paplašinās un nedaudz maina virzienus, tad arī iesnas ausis un adenoīdus neietekmē. Ārsta uzdevums ir novērts līdz 12 gadu vecumam radušās iesnu sekas.
Ir arī paliekoša tipa dzirdes traucējumi, nedzirdība, vājdzirdība, kad ir jāizmanto dzirdes aparāti, kohelārie implanti. Sabiedrībā - gan Latvijā, gan citviet pasaulē, vidēji uz katriem 1000 bērniem ir 2-3 bērniņi ar paliekošām dzirdes problēmām.
Ir arī paliekoša tipa dzirdes traucējumi, nedzirdība, vājdzirdība, kad ir jāizmanto dzirdes aparāti, kohelārie implanti. Sabiedrībā - gan Latvijā, gan citviet pasaulē, vidēji uz katriem 1000 bērniem ir 2-3 bērniņi ar paliekošām dzirdes problēmām.