27. aprīlī Latvijas Nacionālajā operā (LNO) gaidāma baleta izrādes „Mesija” pirmizrāde. Jauniestudējuma muzikālo pamatu veidos Georga Frīdriha Hendeļa tāda paša nosaukuma vērienīgā oratorija, kas iedvesmojusi argentīniešu horeogrāfu Maurisio Vainrotu (Mauricio Wainrot) neparastai dejas izrādei. Tā izstaros emociju, prieka un enerģijas pārpilnību, laikmetīgā baleta valodā paužot pārdomas par garīguma lomu mūsdienu pasaulē.

Hendeļa „Mesija” ir viens no majestātiskākajiem un iedvesmojošākajiem skaņdarbiem pasaules mūzikas vēsturē. Saskaņā ar mūzikas profesionāļu teikto, šī mūzika ir kosmiskas enerģijas un cilvēkus garīgi vienojoša prieka pilna. Tieši šādu izjūtu kopā ar Latvijas Nacionālā baleta trupu piedāvās koris „Ave Sol”, solisti Evija Martinsone, Sergejs Jēgers, Viesturs Jansons un Kalvis Kalniņš, kā arī LNO orķestra kamersastāvs. Pie diriģenta pults – izcilais baroka mūzikas interprets Andris Veismanis.

„”Mesija” ir dziļi reliģiozs darbs. Un nav sva

16. un 17. aprīlī Latvijas Nacionālais balets ar diviem laikmetīgās dejas iestudējumiem – „5 tango” un fragmentiem no izrādes „Tango Plus” – piedalīsies Astora Pjacollas 90 gadu jubilejas piemiņas koncertos „Tango Gala”, kas notiks Maskavas Operetes teātrī.

„Tango Gala”koncertuideja pieder pasaulslavenajai Sanktpēterburgas Marijas teātra prīmai Uļjanai Lopatkinai, kura šajā un arī iepriekšējā sezonā savos Galā koncertos dejojusi kopā ar Latvijas Nacionālā baleta vadošajiem solistiem Raimondu Martinovu un Elzu Leimani-Martinovu. Kā atzinusi māksliniece, tango viņu iedvesmo gan kā mūzika, gan dejas stils: tālab, būdama visaugstākā līmeņa māksliniece, viņa ir gandarīta skatītājiem piedāvāt savu tango māksliniecisko koncepciju.

Šoreiz Galā koncertus 20. gadsimta tango karaļa Pjacollas piemiņai Lopatkina veidojusi kopā ar vispusīgo vācu izcelsmes amerikāņu dziedātāju Uti Lemperi, Latvijas baleta māksliniekiem un citām pasaules baleta zvaigznēm, bet instrument

Starptautiskajā Teātra dienā – 27. martā – Latvijas Nacionālajā operā piestās „Operetes ekspresis”, aicinot skatītājus doties ceļojumā pa operetes vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem un beidzot ar metamorfozēm mūsdienās.

„Programmas izvēli noteica azartiska ziņkāre - noskaidrot, kas un kāda īsti ir operete, kā mainījusies laika gaitā un ko vērtīgu tā var piedāvāt šodienas klausītājam. Sazinājos ar Vācijas un Amerikas mūzikas izdevniecībām, konsultējos ar LNO viesprofesoru Akselu Everaertu no Beļģijas, kurš ir erudīts šī žanra pārzinātājs. Protams, uzmeklēju latviešu „operetes guru” – maestro Jāni Kaijaku: pētījām, kādas operetes savulaik uzvestas Operetes teātrī, un kas skatītājiem paticis vislabāk,” atklāj koncerta idejas autors - diriģents un LNO galvenais kormeistars Aigars Meri.

Tomēr koncertā ietverto fragmentu izvēli krietni vien ierobežojusi diriģenta vēlme atrast saistošākos kora fragmentus. „Biju pārsteigts! Pretēji krāšņajām melodijām, ar kurā

Latvijas Nacionālā opera ir gandarīta: režisora Andreja Žagara veidotais G. Doniceti operas „Lucia di Lammermoor” iestudējums iekļauts unikālajā starptautiskajā Eiropas sabiedrisko televīziju sadarbības projektā „Labākā Eiropas opera 2012” (The Best of European Opera 2012).

Tā ir dokumentāla pārraide, kas vēsta par labākajiem operu iestudējumiem 2011. un 2012. gadā gan plašāk, gan mazāk pazīstamos Eiropas opernamos. Tajā piedalās izcili mākslinieki - dziedātāji, diriģenti, režisori, kā arī izrāžu veidotāji.

"Labākā Eiropas opera 2012" piedāvā ekskluzīvu iespēju ieskatīties dažādu Eiropas operas iestudējumu aizkulisēs, piedzīvot pārsteidzošus atklājumus, kā arī salīdzināt augstas kvalitātes iestudējumus un to dažādās stilistiskās interpretācijas.

Projektu organizē Eiropas Raidorganizāciju apvienība EBU (European Broadcasting Union) sadarbībā ar vairākām Eiropas televīzijām: Sveriges Television Ab Zviedrijā, kanālu ARTE G.E.I.E., Ceska Televize Čehijā,

Latvijas Nacionālajā operā sācies darbs pie Riharda Vāgnera vērienīgās tetraloģijas „Nībelunga gredzens” pirmās daļas – operas „Reinas zelts” atjaunojuma. Uz LNO skatuves tas šopavasar būs skatāms vien divas reizes – 8. un 10. martā. Trešo reizi to varēsim vērot 4. jūnijā, kad Latvijas Nacionālā opera Rīgas Operas festivāla ietvaros aicinās uz gadsimta notikumu: atzīmējot Riharda Vāgnera divsimtgadi, festivālā tiks izrādītas visas „Nībelunga gredzena” operas.

Operas „Reinas zelts” iestudējuma atjaunojumā iesaistīsies augsta līmeņa starptautisks solistu ansamblis: kopā ar LNO solistiem Armandu Siliņu, Andri Ludvigu, Krišjāni Norveli, Rihardu Mačanovski, Danu Bramani, Ilonu Bageli, Airu Rūrāni un Kristīni Zadovsku uz skatuves kāps viens no Skandināvijas vadošajiem baritoniem Frederiks Seterstrēms un Baireitā dzimušais Ralfs Lukass (Votāns), zviedru tenors Jērans Eliasons (Loge), vācu basbaritons Olivers Cvargs (Alberihs), zviedru tenors Bengts Ula Morgnijs

14. februārī pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā piedzīvos baleta izrāde „Karmena. 5 tango”, kuras horeogrāfi ir Kšištofs Pastors un Hanss van Mānens. Scenogrāfiju veidojuši Adomas Jacovskis un Žans Pols Vorms , kostīmu mākslinieki – Kristīne Pasternaka un Žans Pols Vorms. Pirmizrādēs 14. un 15. februārī piedalīsies pasaulslavenā Sanktpēterburgas Marijas teātra primabalerīna Uļjana Lopatkina, bet pēc tam dejotāji dosies uz Krieviju, lai ar šo izrādi piedalītos Lopatkinas Galā koncertos.

Rīdzinieku iemīļotais poļu horeogrāfs Kšištofs Pastors („Bīstamās kaislības”, „Tango” u.c. iestudējumi LNO) Prospēra Merimē klasisko noveli „Karmena” ietērpis mūsdienīgā un ekspresīvā horeogrāfijā. „Savā Karmenas interpretācijā balstījos gan uz Prospēra Merimē noveli, gan Žorža Bizē operu. Baletā nolēmu koncentrēties uz šī stāsta galvenajiem punktiem – mīlestību, kaislību, greizsirdību un likteni, kas ir tik būtiski čigānietes Karmenas uzskatos. Gan Karmena, gan Hosē zina s

No 7. līdz 10. februārim Latvijas Nacionālā opera (LNO) jau trešo reizi dosies viesizrādēs uz Maskavu, lai Lielajā teātrī četrus vakarus pēc kārtas izrādītu Pētera Čaikovska operu „Jevgeņijs Oņegins” un Gaetāno Doniceti operu „Lucia di Lammermoor”.

Šoreiz LNO viesošanās šajā teātrī būs īpaša, jo pasaules skaistāko celtņu vidū ierindotā ēka pēc fundamentālās rekonstrukcijas atguvusi gan savu vēsturisko izskatu, gan aprīkota ar vismodernāko skatuves tehniku.

Der zināt, ka 1776. gada 28. martā dibinātais teātris, sākotnēji kā privāts izrāžu, maskarāžu un citādu svētku nams, savas pastāvēšanas vēsturē ir daudzkārt nodedzis. Ēka, kāda tā daļēji nonākusi līdz mūsu dienām, pēc arhitekta Alberta Kavosa projekta uzbūvēta 1856. gadā. Vērienīgie restaurācijas darbi tika sākti 2005. gadā un ilga sešus gadus.

„Savstarpēji rīkotās viesizrādes kļuvušas par gaidītu kultūras notikumu gan Rīgā, gan Maskavā, jo abus teātrus vieno radoši meklējumi un augsta līmeņa profesi

Atzīmējot britu komponista Bendžamina Britena 100. jubileju, Latvijas Nacionālajā operā (LNO) top populārās bērnu operas "Spēlēsim operu Mazais skursteņslauķis!” jauniestudējums. Pirmizrāde gaidāma 25. janvārī. Iestudējums, ko LNO veido sadarbībā ar Rīgas Doma kora skolu, skatītājiem sniegs iespēju ne tikai dzīvot līdzi aizraujošajam stāstam, bet arī pašiem iesaistīties notikumos gan izrādes laikā, gan starpbrīdī.

... Mazajam Semam ir tikai astoņi gadi, taču, nabadzības spiestam, jāsāk darba gaitas. Viņš kļūst par vienu no tiem puišeļiem, kuriem par vēdera tiesu jāberž dūmvadi un skursteņi bagāto ļaužu mājās. Grūts, bīstams un veselībai ļoti kaitīgs darbs! Un, ja vēl priekšnieks izturas tikpat nejauki kā Melnais Bobs un viņa dēls Klems...

„Tomēr senais stāsts, iedzīvināts operā, nebūt nav drūms un nomācošs! Izrādes varoņiem nepiemīt burvju vara vai kādas īpašas spējas – tie ir vienkārši bērni, kas atbalsta viens otru. Taču, kā ikviens varēs pārliecināties,

14. janvārī 18.30 LNO Jaunajā zālē notiks tradicionālās "Sarunas pirms pirmizrādēm" par topošo jauniestudējumu – Bendžamina Britena „Spēlēsim operu! Mazais skursteņslauķis”.

Šoreiz uz pasākumu gaidām ģimenes ar bērniem, jo tieši viņiem domāts jaunais iestudējums. „Sarunas pirms pirmizrādēm” vadīs operdziedātāja Evita Zālīte, kam jauniestudējumā uzticēta Džuljetas loma. Pasākumā būs iespēja iepazīties ar galveno lomu tēlotājiem un Semija lomas atveidotāju 1982. gada iestudējumā - Edgaru Lindi, uzzināt, kā izglābt mazo Semiju no Melnā Boba ļaunajiem plāniem, ieraudzīt, kāds izskatījās operas iepriekšējais iestudējums un diriģenta Andra Veismaņa vadībā apgūt vienu no dziesmām, ko mazie skatītāji izrādē dziedās kopā ar māksliniekiem. Sarunās viesosies arī pavisam īsts skursteņslauķis!

Biļetes cena: Ls 6. Biļetes derīgas arī izrādes ģenerālmēģinājuma apmeklējumam 23. janvārī 18.00. Biļetes var iegādāties tikai LNO kasē, Aspazijas bulvārī 3.

Bendžamina Brite

7. janvārī Latvijas Nacionālā opera uzsāk biļešu tirdzniecību uz aprīļa izrādēm.

27. aprīlī pirmizrādi piedzīvos argentīniešu horeogrāfa Maurisio Vainrota iestudētais baleta „Ilgu tramvajs”. Amerikāņu dramaturga Tenesija Viljamsa populārākās lugas noslēgumā trauslā Blanša Dibuā tiek aizvesta uz psihiatrisko slimnīcu. Argentīniešu horeogrāfs Maurisio Vainrots aicina skatītājus neapstāties pie baisajiem slimnīcas vārtiem. Romāna traģiskais fināls viņam kļuvis par jaunu sākumu. Blanšas stāsts turpinās atmiņās: šķiet, viņa atkal izdzīvo vīra pašnāvību, ķildas ar māsu un viņas vīru, tikšanos ar Miču un nebeidzamās sadursmes ar Stenliju... Vainrota ekspresīvais 20. gadsimta klasikas lasījums tika atzīts par labāko dejas iestudējumu Dienvidamerikā.

Pensionāriem piedāvājam 50 % atlaidi biļetēm uz Borisa Eifmana baletu „Anna Kareņina” 3. aprīlī, savukārt studentiem un skolēniem 50 % atlaide tiks piemērota biļetēm uz Džakomo Pučīni operu „Toska” 21. aprīlī.