Kur zilacainā vidzemniece Gauja
Satiek Dzintara jūru,
Kur Saules meitas baltas kājas auj
Rītos ar baltu miglas audumu pielocīt pūru?

Kur Ojārs Vācietis mierā dus,
Klausīdamies putnu dziesmās?
Bet vārsmās, ko atstājis, viņš nav kluss
Un joprojām lasītāju sirdis dedz gaišās liesmās...

Kurš publicēja pirmo tautasdziesmu
Mūsu, latviešu mēlē?
Nesaprasts mācītājs Frīdrihs Meins!
Vai šeit viņu atceras vēl?

Mūsu spēks ir atmiņās un cilvēkos,
Kuri dzīvojuši mūsu zemē, darot labu,
To izzinot, varam pasmelties spēku,
Spēku ticībā dzīvot un veikt labus darbus.

Bez debesīm nebūtu zemes,
Taču debesis būtu tukšas bez tās,
Un tukšas būtu abas, ja ne mēs,
Kas ar saviem darbiem tās piepildām.

Šeit jūra dungo melodiju savu,
Gauja un mežs tai bikli piebalso,
Viņu mūžīgā dziesma pieskandē Carnikavu
Un dzirdīgas dvēseles iedvesmo.

Šeit, kur Saules meitas baltas kājas auj
Rītos ar baltu miglas audumu pielocīt pūru,
Klusu Dzejnieka klātbūtni sirds jauš,
Viņš klusi dungo vienu melodiju ar Gauju, mežu un jūru...

Nauris Gekišs 2025-08-28