Paldies Janīnai par skaisto salikumu!

Es gribētu eņģelis būt
Ar spārniem, tik baltiem kā sniegs,
Lidot naktī kā sniegpārsla kluss,
Kā mēness zaķītis ātrs un viegls.

Ar spārniem maigajiem sasildīt
Es vēlētos katru, kam auksti,
Kā sniega mākonis dūnas izkaisīt,
Lai nesaltu cilvēki, zvēri, ne augi.

Ar spārniem liegajiem noslaucīt
No acīm asaras tiem, kuri raud,
Prieku un cerību sirdī
Katram iedvest, jo to nav par daudz.

Ar spārniem vieglajiem noglāstīt
Kā vēsma pieri tam, kurš dusmās kaist,
Lai gan rūgtums un ienaids viss,
Gan arī lepnums un spītība gaist.

Es vēlos pabarot tos, kuriem salkst,
Dziedēt katru, ko slimība māc,
Lai ik saimē bagāti klāts galds
Un Mīlestība vienmēr stāv klāt.

Bet es neesmu eņģelis balts,
Tikai cilvēks ar melnumiem saviem,
Un pat nedaru es tik daudz,
Cik man ir spēka – varbūt pusi vien…

Nauris Gekišs 2018-12-10