Zemeņu lapas satur 220-280mg% C vitamīna, miecvielas, ēteriskās eļļas un alkaloīdus. Augļos jeb ogās ir daudz kālija, nātrija, kalcija, joda, magnija, dzelzs (piemēram, meža zemenēs tā ir 40 reižu vairāk nekā vīnogās un 2 reizes vairāk nekā plūmēs), sēra, hlora un organiskās skābes.
Zemenes satur arī nedaudz skābeņskābes un dažādus vitamīnus - taukos šķīstošos (karotīns, B1), ūdenī šķīstošos (B2, niacīns, askorbīnskābe) un nedaudz vārāmā sāls. Īpaši nozīmīgs ir augstais C vitamīna saturs - tas ir augstāks nekā ābolos, bumbieros, ķiršos, plūmēs, avenēs, ērkšķogās un jāņogās. 150-200g zmeņu sedz ikdienas C vitamīna normu. Tiesa, C vitamīna daudzums atkarībā no šķirnes un augšanas apstākļiem var mainīties. Savukārt zemenē esošās mazās dzeltenās sēkliņas ir vērtīgas šķiedrvielas.