Uzraksts smiltīs / Gravējums akmenī Divi draugi gāja pa tuksnesi. Kādā ceļojuma brīdī viņi sastrīdējās, un viens no viņiem iesita otram pa seju. Kaut arī bija sāpīgi, nesakot ne vārda, cietušais uzrakstīja smiltīs: «Šodien mans labākais draugs iesita man pa seju.»
 
Viņi turpināja iet, kamēr nonāca līdz oāzei, kur nolēma izpeldēties. Tas no viņiem, kurš saņēma sitienu sejā, iestiga dūksnājā un sāka grimt, bet draugs viņu izglāba. Atguvies no notikušā, viņš iekala akmenī: «Šodien mans labākais draugs izglāba man dzīvību.»
 
Tad viņa draugs jautāja: «Pēc tam, kad es tev iesitu, tu uzrakstīji smiltīs, bet tagad akmenī. Kāpēc?» Otrs atbildēja: «Kad kāds nodara mums pāri, mums tas ir jāraksta smiltīs, kur piedošanas vēji var visu nodzēst. Bet, kad kāds mums izdara ko labu, mums tas ir jāiekaļ akmenī, kur neviens vējš to vairs nekad nespēs nodzēst.» Citiem vārdiem sakot, mācieties sāpes rakstīt smiltīs, bet ieguvumus kalt akmenī.
 
Dhīrašanta dāsa

http://www.dhirashanta.com