Mana grāmata (Dzejas krājums 9.sējums)
1 attēls • 23. mai 2014 08:16
Autori:
Jānis Baltjancis
Egīls Dambis
Māra Lazdiņa
Ilze Mailīte
Ieva Pakalne
Gunta Pelse
Zanda Rotberga-Zariņa
Dace Sadaka
Lilija Šurigina
Anita Urča
Domu putni ir traukušies savā lidojumā.
Daži no tiem ir devušies dzīves gaišās puses meklējumos, lai tur pārlaistu dzīves pārbaudījumu, neveiksmju un sāpju ziemu, lai ar cerību nocirstu izmisuma un nospiestības pinkainā nezvēra galvu.
Citi ir rau...VairākAutori:
Jānis Baltjancis
Egīls Dambis
Māra Lazdiņa
Ilze Mailīte
Ieva Pakalne
Gunta Pelse
Zanda Rotberga-Zariņa
Dace Sadaka
Lilija Šurigina
Anita Urča
Domu putni ir traukušies savā lidojumā.
Daži no tiem ir devušies dzīves gaišās puses meklējumos, lai tur pārlaistu dzīves pārbaudījumu, neveiksmju un sāpju ziemu, lai ar cerību nocirstu izmisuma un nospiestības pinkainā nezvēra galvu.
Citi ir raudzījušies atvērtās debesīs, kur cilvēks kļūst brīvs un spēj atvērt debesis otram, kad tas pats ar sevi nemierā un visa pasaule uz viņu dusmojas.
Vēl kādi pat ir iemācījušies atgriezties bērnības zemē, kur dzīvei mūžības garša un smarža, kur viss ir tik vienkāršs un pretimnākošs, bez liekulības un izlikšanās, tīrs un patiess.
Kādi ir lidojuši ar mīlestības spārniem, kas nes vistālāk, visaugstāk, visspēcīgāk. Kas pēc barga negaisa aiznes un uzsēdina uz varavīksnes loka. Šiem domu putniem ir visasākā redze, tie spēj redzēt cauri cilvēku maskām, cauri šķietamai vienaldzībai, jā, arī cauri kaislībai, iekārei, kas dzen, solot lielu laimi, bet pēc tam atstāj vientulības naktī un neziņas miglā sāpju ielejā.
Jā, īstā mīlestība redz cilvēka sirdī un prot atrast īstos vārdus un rīcības veidu. Ak, cik ļoti mēs visi pēc tās ilgojamies! Kur to rast, kur iegūt? Un taču ne jau no otra cilvēka to prasīt! Kur mīlestībai mājas, kur to saņemt, lai tālāk dotu? Kā spēt par zāli zemāk klāties, lai pēc tam pār kokiem paceltos? Ne jau lepnībā un sevis izrādīšanā, bet atkal, lai kādu celtu sev līdz un palīdzētu ieraudzīt plašākus apvāršņus.
Tādos un vēl plašākos debešos ir traukušies šīs grāmatas autoru domu putni. Kurp dodas mūsu, lasītāju, domas? Vai tās vēl kavējas pie kādām šinī grāmatā izlasītajām vārsmām, atziņām jeb jautājumiem? Vai ikdienā tālāk iesim ar māku neslīkt atvardomās, nelikt savas domas sprostā, bet cauri nepārvaramajam doties uz iespēju un neparast ar ikdienišķo, bet saskatīt tajā brīnumu un sapņa krāsainību?
http://www.managramata.lv
-
