Galerija 24.03.2024
2 attēli • 24. mar 12:14
Latvijas garša un spēcīga saime “Maizes mājā”
Raksta autore Signe Mengote
Spīd saule, debesīs nav neviena mākonīša, es braucu pa Liepas pagasta ceļiem un redzu norādi – Maizes māja. Kad nonāku galamērķī, mani krāšņos tautastērpos sagaida divas smaidīgas saimnieces – māte un meita Aina Tarasova un Kristīna Sprūdža. Abām darbošanās "Maizes mājā" ir sirdslieta, un to nudien var just. Š...VairākLatvijas garša un spēcīga saime “Maizes mājā”
Raksta autore Signe Mengote
Spīd saule, debesīs nav neviena mākonīša, es braucu pa Liepas pagasta ceļiem un redzu norādi – Maizes māja. Kad nonāku galamērķī, mani krāšņos tautastērpos sagaida divas smaidīgas saimnieces – māte un meita Aina Tarasova un Kristīna Sprūdža. Abām darbošanās "Maizes mājā" ir sirdslieta, un to nudien var just. Šajā saimniecībā kā skolēni, tā arī pieaugušie var iepazīt ceļu no grauda līdz maizei, izjust cepšanas un kopābūšanas prieku, iepazīt tradicionālās vērtības. Saimniecība, kas atrodas Cēsu novadā, ģimenei pieder jau ceturtajā paaudzē.
Saimniecības stāsts ir sens – mīlestību pret dzimteni, darba tikumu un citas vērtības nākamajām paaudzēm nodevuši pirmie saimnieki, Pēteris un Alma – Kristīnas vecvectētiņš un vecvecmāmiņa, kuri, spītējot dažādām grūtībām, tomēr atrada ceļu viens pie otra. Kristīna, izrādot “Maizes mājas” apkārtni, stāsta, ka vecvectēvs Pēteris jau 1912. gadā Limbažu ballē iepazinies ar savu mīlestību, taču tolaik viņu savienību neatbalstīja Almas vecāki: “Pēteris nebija vecākais dēls ģimenē, tādēļ nevarēja mantot vecāku mājas, taču Alma bija vecsaimnieku meita, un viņai pie tāda plikadīdas neļāva iet. Almiņa iespītējās un izmācījās par kungu šuvēju – uzturēs sevi pati un neprecēsies ne ar vienu citu – tikai ar Pēterīti!” Abi sarakstījās septiņus gadus, un daļa no vēstulēm joprojām atrodas saimniecībā: “Kad Pēteris un Alma satikās, viņiem bija divdesmit gadi. Pāris apprecējās divdesmit septiņu gadu vecumā.” Pēteris strādāja “Ērenpreisa” rūpnīcā, un, kad sākās Brīvības cīņas, viņš darbojās motorizētajā vienībā: “Domāju, ka tas paglāba viņa dzīvību. Pēc Brīvības cīņām valdība pieņēma lēmumu, ka visiem karavīriem tiks iedalīta zeme. Vecvectēvs kļuva par saimnieku un beidzot varēja precēt savu Almiņu! Šī zeme atradās blakus Almas vecāku zemei.” Klētī joprojām atrodas lietas, kuras Pēteris dāvināja savai līgavai, lai atstātu labu iespaidu, – pulkstenis un bufete. Sešu gadu laikā tika izveidota saimniecība, ģimenē dzima divi bērni – meita un dēls: “Pētera un Almas meita ir mana vecmāmiņa. Un sanāk, ka mūsu trīs meitas šajā saimniecībā ir jau piektā paaudze. Tāds ir mūsu dzimtas stāsts.”
👉Visu rakstu lasiet žurnāla 21. marta numurā! #latvijasmediji #mājasviesis
Tikai martā! Abonē "Mājas Viesi" 9 mēnešiem, dāvanā grāmata: https://www.lasi.lv/abonesana/izdevumi/m…
